Kāpēc “airBaltic” sāk “Chapter 11” procesu ASV?

“airBaltic” lēmums sākt finanšu saistību restrukturizāciju nav vienas neveiksmīgas sezonas rezultāts. Lidsabiedrības finanšu stāvokli ilgstoši apgrūtinājusi liela parādu nasta, dārgs finansējums un ierobežota spēja radīt pietiekamu naudas plūsmu. “Fitch Ratings” norādījusi, ka situāciju sarežģīja arī pilnībā nomātā flote un obligācijas ar augstām procentu izmaksām. Vēl dažas dienas pirms “Chapter 11” sākšanas aģentūra lēsa, ka uzņēmumam īstermiņā nepieciešami aptuveni 156 miljoni eiro darbības turpināšanai.

Arī darbības rezultāti nav bijuši pietiekami, lai šo slogu būtiski mazinātu. 2025. gadā “airBaltic” pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru un guva 779,3 miljonu eiro ieņēmumus, taču gadu noslēdza ar 44,3 miljonu eiro zaudējumiem.

Finanšu situāciju pasliktināja vairāki ārēji faktori. “Pratt & Whitney” dzinēju pieejamības problēmas ierobežoja “Airbus A220-300” flotes izmantošanu, bet ģeopolitiskie satricinājumi palielināja izmaksas. 2026. gadā īpaši smagu triecienu radīja straujais aviācijas degvielas cenu kāpums Irānas kara laikā. “airBaltic” nebija pilnībā nodrošinājusies pret degvielas cenu svārstībām, turklāt kara dēļ nācās apturēt ienesīgos tiešos reisus uz Dubaiju.

Pirms restrukturizācijas uzņēmums mēģināja piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro jauna prioritāra finansējuma ar 25% likmi. Taču šāds risinājums galvenokārt dotu papildu laiku, nevis novērstu strukturālās problēmas. Situācijai saasinoties, “airBaltic” izvēlējās “Chapter 11”, lai vienlaikus risinātu parādu, līgumu un kapitāla struktūras jautājumus.

Kāpēc “airBaltic” izvēlējās “Chapter 11”

“airBaltic” gadījumā “Chapter 11” nav uzņēmuma likvidācijas procedūra. Tas ir ASV tiesību aktos paredzēts mehānisms, kas ļauj uzņēmumam tiesas uzraudzībā reorganizēt finanšu saistības un līgumus, vienlaikus turpinot saimniecisko darbību. “airBaltic” un atsevišķu meitasuzņēmumu lieta 14. septembrī iesniegta ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesā.

Viens no galvenajiem iemesliem šādas procedūras izvēlei ir “airBaltic” saistību starptautiskais raksturs. Uzņēmums sadarbojas ar ārvalstu kreditoriem, lidmašīnu iznomātājiem un citiem partneriem, tādēļ “Chapter 11” ļauj vairākus sarežģītus jautājumus risināt vienotā tiesiskā procesā. Lidsabiedrība arī norādījusi, ka šis ir labi zināms un praksē pārbaudīts restrukturizācijas mehānisms. Līdzīgu ceļu iepriekš izmantojusi, piemēram, “Scandinavian Airlines” jeb SAS.

Būtiska “Chapter 11” priekšrocība ir aizsardzība pret noteiktām kreditoru piedziņas darbībām. Tas uzņēmumam dod iespēju sarunās pārskatīt parādu atmaksas nosacījumus un citus līgumus, neapturot pamatdarbību. Tiesa savukārt uzrauga procesu un lemj par būtiskiem restrukturizācijas soļiem.

Uzņēmuma vadība procesa laikā saglabā kontroli pār ikdienas darbu. Tiesā jau iesniegti arī lūgumi atļaut turpināt izmantot esošos banku kontus, naudas pārvaldības sistēmas un veikt noteiktus maksājumus ārvalstu piegādātājiem.

Tādēļ pasažieriem “Chapter 11” pašlaik nenozīmē lidojumu apturēšanu. Lidsabiedrība turpina reisus, biļešu pārdošanu un rezervāciju apkalpošanu. Restrukturizācijas galvenais uzdevums būs panākt tādus saistību nosacījumus, ar kuriem uzņēmums pēc tiesas procesa varētu turpināt darbību uz ilgtspējīgākiem pamatiem.

350 miljonu eiro finansējums un riski Latvijas valstij

Viens no svarīgākajiem “airBaltic” restrukturizācijas elementiem ir 350 miljonu eiro debtor-in-possession jeb DIP finansējums, kas paredzēts uzņēmuma likviditātes nodrošināšanai procesa laikā. Finansējuma organizēšanā iesaistīts “Strategic Value Partners”, bet starp aizdevējiem ir arī “Barclays”, “Hayfin Capital Management”, “Morgan Stanley” un “Oaktree Capital Management”. Lai uzņēmums varētu izmantot šo finansējumu, nepieciešams tiesas apstiprinājums.

Aizdevuma procentu likme ir aptuveni 12%. Finansiālās grūtībās nonākušam uzņēmumam tas joprojām ir ievērojams finansēšanas slogs, taču nosacījumi ir labvēlīgāki par iepriekš apspriesto aizņēmumu līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi.

DIP finansējuma īpatnība ir aizdevēju prioritārais statuss attiecībā pret daļu esošo kreditoru. Tas palielina iespēju finansēt uzņēmuma darbību sarežģītajā pārejas periodā, bet vienlaikus nozīmē, ka pašreizējo kreditoru un akcionāru intereses restrukturizācijas gaitā var tikt būtiski ietekmētas. “airBaltic” tiesas dokumentos norādījusi aptuveni 583 miljonus eiro lielas finansētās parādsaistības un finanšu līzinga saistības.

Īpaši nozīmīgs jautājums tas ir Latvijas valstij, kurai pašlaik pieder 88,37% “airBaltic” balsstiesību. “Lufthansa” kontrolē 10%, bet pārējiem privātajiem akcionāriem pieder 1,63%.

Restrukturizācijas rezultātā pašreizējo akcionāru līdzdalība varētu samazināties, piemēram, piesaistot jaunu kapitālu vai stratēģisko investoru. Reuters vēsta, ka Latvijas valdība turpina meklēt šādu investoru. Tādēļ procesa iznākums noteiks ne tikai “airBaltic” parādu struktūru, bet arī to, kāda būs valsts ietekme uzņēmumā nākotnē.

Kas notiks tālāk ar “airBaltic”

“airBaltic” vadība paredz, ka restrukturizācijas process varētu noslēgties ap 2027. gada jūniju. Tuvākajos mēnešos lidsabiedrībai būs jāvienojas ar iesaistītajām pusēm par nosacījumiem un jāsagatavo reorganizācijas plāns, kura apstiprināšana būs viens no galvenajiem priekšnoteikumiem iziešanai no “Chapter 11”.

Taču finanšu pārkārtošana būs cieši saistīta arī ar paša biznesa modeļa maiņu. Vēl augustā publiskotais jaunais biznesa plāns paredz atteikties no agrākā mērķa palielināt floti līdz 100 lidmašīnām. Pašlaik “airBaltic” flotē ir 54 “Airbus A220-300”, bet līdz 2026. gada beigām to paredzēts samazināt līdz aptuveni 36 lidmašīnām. Līdz 2031. gadam plānots izmantot aptuveni 40 lidmašīnas.

Mazāka flote nenozīmē tikai lidmašīnu skaita samazināšanu. Uzņēmums plāno vairāk koncentrēties uz Rīgu kā galveno mezglu, prioritāti piešķirot maršrutiem un reisu biežumam ar labākiem pieprasījuma un rentabilitātes rādītājiem. Vienlaikus paredzēts efektīvāk izmantot lidmašīnas ACMI jeb lidmašīnu un apkalpju nomas darījumos. Jaunā biznesa plāna pasākumiem būtu jādod aptuveni 45 miljonu eiro ikgadējs finansiālais ieguvums.

Pārmaiņas var skart arī darbiniekus. Izpilddirektors Erno Hildēns Reuters apstiprinājis, ka notiek konsultācijas ar arodbiedrībām par darbaspēka pielāgošanu samazinātajai kapacitātei, taču konkrēts darba vietu skaits vēl nav noteikts.