Kāpēc airBaltic neveica obligāciju iemaksu?

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic 2026. gada 26. jūnijā neveica aptuveni 21 miljona eiro iemaksu obligāciju rezerves kontā, kas paredzēta saskaņā ar uzņēmuma 380 miljonu eiro vērtajām 2029. gada nodrošinātajām obligācijām. Šis lēmums piesaistīja gan investoru, gan kredītreitingu aģentūru uzmanību, jo rezerves konts kalpo kā papildu drošības mehānisms obligāciju turētājiem, nodrošinot līdzekļus procentu maksājumiem un citu ar obligāciju apkalpošanu saistītu saistību izpildei.

Svarīgi uzsvērt, ka neveiktā iemaksa automātiski nenozīmē saistību nepildīšanu jeb defoltu. Obligāciju emisijas noteikumi paredz iespēju uzņēmumam noteiktos apstākļos neveikt iemaksu rezerves kontā, taču par to jāmaksā augstāka procentu likme. Tādēļ nākamais kupona maksājums, kas paredzēts 14. augustā, pieauga no 14,5% līdz 16,5%.

Pēc Fitch Ratings vērtējuma šāds solis liecina par pieaugošu spiedienu uz uzņēmuma likviditāti. Aģentūra norādīja, ka nepieciešamība novirzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro rezerves kontā būtiski samazinātu brīvos finanšu līdzekļus, kas nepieciešami ikdienas darbības nodrošināšanai. Tieši šī iemesla dēļ Fitch noteica airBaltic negatīvu novērošanas statusu, uzsverot, ka uzņēmuma turpmākā finanšu stabilitāte būs atkarīga no veiksmīgas biznesa plāna īstenošanas un papildu finansējuma piesaistes.

Uzņēmuma skaidrojums par pieņemto lēmumu

Pēc plašākas rezonanses finanšu tirgos airBaltic uzsvēra, ka lēmums neveikt iemaksu obligāciju rezerves kontā bija apzināts un atbilda obligāciju emisijas noteikumiem. Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka galvenais mērķis bija saglabāt pietiekamu likviditāti laikā, kad tiek pabeigts jaunais biznesa plāns un notiek sarunas ar akcionāriem, kreditoriem un citām iesaistītajām pusēm par uzņēmuma turpmāko attīstību.

Obligāciju dokumentācija paredz, ka šādā situācijā emitents drīkst neveikt iemaksu rezerves kontā, taču tas automātiski aktivizē augstāku procentu likmi. Līdz ar to nākamais kupona maksājums obligāciju turētājiem pieauga līdz 16,5%, kas uzņēmumam nozīmē lielākas finansēšanas izmaksas, taču ļauj īstermiņā saglabāt vairāk brīvo naudas līdzekļu ikdienas darbības nodrošināšanai. Šāda izvēle bieži tiek izmantota uzņēmumos, kuri prioritāti piešķir naudas plūsmas stabilitātei.

Vienlaikus airBaltic turpina darbu pie jaunas attīstības stratēģijas, kas izstrādāta sadarbībā ar starptautiskajiem aviācijas konsultantiem Seabury. Plānā paredzēti pasākumi rentabilitātes uzlabošanai, maršrutu tīkla optimizācijai, izmaksu kontrolei un papildu kapitāla piesaistei. Uzņēmuma vadība norādījusi, ka biznesa plāna saturs ir komerciāli sensitīvs, tomēr pēc tā izvērtēšanas Satiksmes ministrijā un valdībā sabiedrībai tiks sniegta plašāka informācija par plānotajiem attīstības scenārijiem.

Finanšu situācija un kredītreitingu riski

Lēmums neveikt iemaksu obligāciju rezerves kontā aktualizēja jautājumu par airBaltic finanšu stāvokli. Jūlija sākumā kredītreitingu aģentūra Fitch Ratings uzņēmuma ilgtermiņa kredītreitingam un 2029. gada nodrošinātajām obligācijām noteica negatīvu novērošanas statusu (Rating Watch Negative). Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā reitings var tikt pazemināts, ja uzņēmuma finanšu situācija neuzlabosies vai netiks nodrošināts papildu finansējums.

Fitch prognozē, ka 2026. gadā airBaltic saglabāsies negatīva brīvā naudas plūsma, kas sasniegs aptuveni 156 miljonus eiro. Aģentūra uzskata, ka uzņēmuma esošie finanšu resursi ir ierobežoti, savukārt augstās procentu izmaksas un parāda saistības rada papildu spiedienu uz likviditāti. Analītiķi norāda, ka ilgtermiņa stabilitātei var būt nepieciešams jauns pašu kapitāla ieguldījums vai cits ārējais finansējums.

Papildu bažas rada arī obligāciju tirgus reakcija. Vairāki starptautiskie finanšu mediji ziņojuši, ka daļa obligāciju turētāju jau piesaistījuši juridiskos konsultantus, lai nepieciešamības gadījumā būtu gatavi sarunām par iespējamu parāda restrukturizāciju. Lai gan uzņēmums uzsver, ka pašlaik nepastāv saistību neizpildes gadījums, investori rūpīgi seko valdības lēmumiem un jaunā biznesa plāna īstenošanai.

Tuvākie mēneši būs izšķiroši, jo tie parādīs, vai airBaltic izdosies nostiprināt finanšu stāvokli, piesaistīt papildu kapitālu un atjaunot kreditoru uzticību, vienlaikus saglabājot konkurētspēju Baltijas un Eiropas aviācijas tirgū.

Uzņēmuma darbības rezultāti 2026. gadā

Neraugoties uz sarežģīto finanšu situāciju, airBaltic darbības rādītāji 2026. gada pirmajā pusgadā uzrādīja izaugsmi. Saskaņā ar uzņēmuma publicētajiem datiem jūnijā aviokompānija pārvadāja 509 700 pasažieru, kas ir par 2% vairāk nekā attiecīgajā mēnesī gadu iepriekš. Vienlaikus tika veikti 4535 lidojumi, kas nozīmē 6,2% pieaugumu salīdzinājumā ar 2025. gada jūniju. Šie rezultāti liecina, ka pieprasījums pēc uzņēmuma pakalpojumiem saglabājas stabils, pat ja finanšu izaicinājumi kļūst arvien izteiktāki.

Tomēr pasažieru skaita pieaugums nenozīmē automātisku peļņas kāpumu. Jūnijā lidmašīnu vietu piepildījums sasniedza 81,9%, kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada. Uzņēmums skaidroja, ka to galvenokārt ietekmēja lielāka pieejamā kapacitāte maršrutu tīklā, jo lidojumu skaits pieauga straujāk nekā pasažieru skaits.

Arī pirmā pusgada rezultāti bija pozitīvi. No janvāra līdz jūnijam airBaltic pārvadāja 2,45 miljonus pasažieru, kas ir par 3,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šajā laikā aviokompānija veica 23 634 lidojumus, sasniedzot 5% pieaugumu. Tas ir uzņēmuma līdz šim labākais rezultāts gada pirmajos sešos mēnešos pēc pārvadāto pasažieru skaita.