Kāpēc 52% Latvijas iedzīvotāju baidās par pensiju?

Tas, ka 52% Latvijas iedzīvotāju nejūtas droši par savu finansiālo situāciju pensijas vecumā, nav nejaušība. Luminor aptauja rāda, ka tikai 14% respondentu ir pārliecināti par saviem nākotnes ienākumiem, bet pārējie izjūt dažādas pakāpes nedrošību. To ietekmē gan ikdienas finansiālās grūtības, gan bažas par to, vai valsts pensija spēs nodrošināt ierasto dzīves līmeni.

Viens no galvenajiem iemesliem ir nepietiekami uzkrājumi. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem ievērojama daļa ienākumu tiek novirzīta ikdienas izdevumiem, tāpēc ilgtermiņa uzkrājumu veidošana tiek atlikta. Rezultātā pensijas vecums šķiet tāls un neskaidrs, līdz brīdim, kad sāk rasties jautājumi par nākotnes ienākumiem.

Nedrošību pastiprina arī demogrāfiskās pārmaiņas. OECD norāda, ka Latvija ir viena no valstīm, kur darbspējīgo iedzīvotāju skaits nākamajās desmitgadēs samazināsies visstraujāk. Tas rada papildu spiedienu uz pensiju sistēmu, jo mazākam strādājošo skaitam būs jānodrošina arvien lielāks pensionāru skaits. Vienlaikus eksperti uzsver, ka valsts pensiju sistēma ir veidota kā pamata ienākumu avots, nevis pilnīga iepriekšējo darba ienākumu aizvietotāja.

Tieši tāpēc finanšu speciālisti arvien biežāk iesaka regulāri sekot līdzi savam pensiju 2. līmeņa uzkrājumam, izvērtēt izvēlēto ieguldījumu plānu un iespēju robežās veidot papildu uzkrājumus pensiju 3. līmenī vai citos ilgtermiņa ieguldījumos. Jo agrāk šie ieradumi tiek ieviesti, jo vairāk laika uzkrātais kapitāls var pieaugt un mazināt finansiālo nedrošību pēc darba gaitu beigām.

Pensiju 2. un 3. līmenis - kā palielināt nākotnes ienākumus?

Latvijas pensiju sistēma balstās uz trim līmeņiem, un tieši otrais un trešais līmenis var būtiski ietekmēt ienākumus pēc pensionēšanās. Pensiju 2. līmenī automātiski nonāk daļa no sociālajām iemaksām, kas tiek ieguldītas finanšu tirgos. Katram dalībniekam ir iespēja izvēlēties ieguldījumu plānu, un eksperti uzsver, ka tam jāatbilst cilvēka vecumam un riska tolerancei. Ja līdz pensijai vēl ir vairāki desmiti gadu, parasti piemērotāki ir aktīvāki ieguldījumu plāni, savukārt, tuvojoties pensijas vecumam, ieteicams izvēlēties konservatīvākus risinājumus, lai mazinātu tirgus svārstību ietekmi uz uzkrāto kapitālu.

Tikpat svarīgs ir pensiju 3. līmenis, kas ir brīvprātīgs uzkrājumu veids. Tas ļauj pašam noteikt iemaksu apmēru un regularitāti, vienlaikus izmantojot arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, ja tiek ievēroti normatīvajos aktos noteiktie nosacījumi. Šāda pieeja dod iespēju ne tikai veidot lielāku uzkrājumu vecumdienām, bet arī samazināt nodokļu slogu strādāšanas laikā.

Liela nozīme ir arī regulārai sava pensiju plāna pārskatīšanai. Daudzi cilvēki gadiem ilgi nepievērš uzmanību tam, kur tiek ieguldīti viņu uzkrājumi, lai gan dzīves situācija un finanšu mērķi laika gaitā mainās. Pat nelielas, bet regulāras iemaksas ilgākā periodā var ievērojami palielināt uzkrāto kapitālu, jo peļņa tiek reinvestēta un turpina nest papildu ienākumus. Tāpēc finanšu eksperti iesaka negaidīt pirmspensijas vecumu, bet sākt rūpēties par papildu uzkrājumiem jau pirmajos darba gados.

Kāpēc sievietes par savu pensiju uztraucas vairāk nekā vīrieši?

Luminor aptaujas rezultāti liecina, ka sievietes biežāk nekā vīrieši izjūt nedrošību par savu finansiālo situāciju pensijas vecumā. Šīm bažām ir objektīvi iemesli. Pensijas apmērs Latvijā ir tieši saistīts ar darba dzīves laikā veiktajām sociālajām iemaksām, tāpēc zemāki ienākumi vai pārtraukumi darba tirgū var samazināt uzkrāto pensijas kapitālu.

OECD norāda, ka dzimumu pensiju atšķirības galvenokārt veidojas visas darba dzīves laikā. Sievietes biežāk strādā nepilnu darba laiku, izvēlas zemāk atalgotas profesijas un biežāk uzņemas bērnu vai citu ģimenes locekļu aprūpi. Šie faktori samazina dzīves laikā nopelnītos ienākumus un līdz ar to arī sociālās iemaksas, no kurām tiek aprēķināta pensija. OECD valstīs sieviešu pensijas vidēji ir aptuveni par ceturtdaļu mazākas nekā vīriešiem, lai gan šī atšķirība pakāpeniski samazinās.

Vienlaikus svarīgi zināt, ka bērna kopšanas atvaļinājums Latvijā netiek uzskatīts par "zaudētu" laiku pensijas uzkrāšanai. Šajā periodā sociālās iemaksas par bērna kopšanas pabalsta saņēmēju veic valsts, un šis laiks tiek ieskaitīts apdrošināšanas stāžā. Tomēr, ja pēc bērna kopšanas atvaļinājuma ienākumi ilgstoši ir zemāki vai darba gaitās rodas vairāki pārtraukumi, tas joprojām var ietekmēt nākotnes pensijas apmēru.

Lai mazinātu šo risku, finanšu eksperti iesaka regulāri sekot līdzi pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem un iespēju robežās veidot papildu uzkrājumus pensiju 3. līmenī. Arī nelielas, bet regulāras iemaksas ilgtermiņā var palīdzēt mazināt ienākumu atšķirības pēc pensionēšanās un nodrošināt lielāku finansiālo stabilitāti.

Kā jau šodien sagatavoties finansiāli drošākai pensijai?

Drošība pensijas vecumā neveidojas dažus gadus pirms došanās pensijā - tā sākas ar finanšu paradumiem jau darba dzīves sākumā. Speciālisti iesaka vispirms izvērtēt savu pašreizējo situāciju: pārbaudīt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu, pārliecināties, ka izvēlētais ieguldījumu plāns atbilst vecumam, un regulāri sekot līdzi tā rezultātiem. Ja dzīves laikā mainās ienākumi vai mērķi, ir vērts pārskatīt arī savu ilgtermiņa finanšu plānu.

Tikpat nozīmīga ir uzkrāšanas disciplīna. Pat salīdzinoši nelielas ikmēneša iemaksas ilgtermiņā var radīt ievērojamu kapitālu, jo ieguldījumu peļņa tiek reinvestēta. Tāpēc finanšu eksperti iesaka neveidot uzkrājumus tikai tad, kad parādās brīvi līdzekļi, bet ieplānot tos kā regulāru ikmēneša izdevumu līdzīgi komunālajiem maksājumiem vai citiem rēķiniem.

Svarīgi ir arī izveidot finanšu drošības spilvenu neparedzētiem izdevumiem. Ja uzkrājumi ikdienas situācijām ir atsevišķi no pensijai paredzētajiem ieguldījumiem, samazinās risks priekšlaicīgi izmantot ilgtermiņa uzkrāto kapitālu. Pēc tam var pakāpeniski palielināt iemaksas pensiju 3. līmenī vai citos ilgtermiņa ieguldījumu risinājumos atbilstoši savām iespējām.

OECD uzsver, ka sabiedrības novecošanās dēļ arvien lielāka nozīme būs personīgajiem uzkrājumiem, jo valsts pensijas galvenais uzdevums ir nodrošināt pamata ienākumus, nevis pilnībā aizstāt pirmspensijas algu. Tāpēc agrīna rīcība, regulāra uzkrāšana un pārdomāta ieguldījumu izvēle ir vieni no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt finansiālo nedrošību un saglabāt vēlamo dzīves līmeni pēc darba gaitu beigām.