Kā Pasaules čempionāts hokejā ietekmē valsts ekonomiku

Pasaules čempionāts hokejā nav tikai sporta notikums – tas ir arī nozīmīgs ekonomiskais stimuls valstij un pilsētai, kas uzņem turnīru. Čempionāta laikā valstī ierodas tūkstošiem ārvalstu līdzjutēju, sportistu, mediju pārstāvju un sponsoru, kuri izmanto viesnīcas, restorānus, transportu un citus pakalpojumus. Tieši šie tēriņi rada papildu naudas plūsmu ekonomikā un palielina uzņēmumu ieņēmumus.

Īpaši izteikti tas bija Latvijā 2023. gadā, kad Rīgā notikušais Pasaules čempionāts hokejā pēc sākotnējām aplēsēm ekonomikai deva ap 44 miljonu eiro pienesumu. Turnīra laikā Latviju apmeklēja vairāk nekā 30 000 ārvalstu līdzjutēju, un lielākā daļa no tiem uzturējās Rīgā vairākas dienas.

Lielākais ieguvējs parasti ir tūrisma un viesmīlības sektors. Hokeja čempionāta laikā pieaug viesnīcu noslodze, restorānu apmeklējums un izklaides vietu apgrozījums. Rīgas bāru un kafejnīcu pārstāvji norādīja, ka čempionāta laikā atsevišķās vietās apgrozījums pieauga par 30 līdz 50 procentiem, savukārt viesnīcu noslodze sasniedza pirmspandēmijas līmeni.

Ekonomisko efektu iespējams redzēt arī oficiālajā statistikā. Latvijas Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka 2023. gada maijā tūristu mītnēs ārvalstu viesu skaits pieauga par 37,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Īpaši strauji palielinājās viesu skaits no Slovākijas, Šveices un Čehijas – valstīm, kuru līdzjutēji aktīvi apmeklēja čempionātu Rīgā.

Tūrisms un viesmīlības nozare čempionāta laikā

Viens no lielākajiem ieguvējiem Pasaules čempionāta laikā ir tūrisma un viesmīlības nozare. Līdz ar ārvalstu līdzjutēju ierašanos strauji pieaug viesnīcu noslodze, restorānu apmeklējums un pieprasījums pēc īstermiņa dzīvokļu īres. Īpaši izteikti tas bija redzams 2023. gada čempionāta laikā Rīgā, kad pilsētā ieradās vairāk nekā 30 000 ārvalstu hokeja līdzjutēju.

Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2023. gada maijā tūristu mītnēs tika uzņemti vairāk nekā 202 tūkstoši viesu, kas bija par 22,2 % vairāk nekā gadu iepriekš. Ārvalstu viesu skaits pieauga par 37,1 %, un lielākā daļa no viņiem uzturējās tieši Rīgā. Visvairāk viesu ieradās no Slovākijas, Šveices un Čehijas – valstīm, kuru izlases spēlēja Rīgā notiekošajās grupu spēlēs.

Ievērojamu pieaugumu izjuta arī ēdināšanas nozare. Latvijas Bāru asociācija norādīja, ka čempionāta laikā daudziem bāriem un kafejnīcām apgrozījums palielinājās par 30–50 %, bet vietās ar āra terasēm tika sasniegti rekordlieli ieņēmumi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Vecpilsēta čempionāta laikā kļuva par vienu no aktīvākajām vietām pilsētā, kur spēļu translācijas pulcēja gan vietējos iedzīvotājus, gan ārvalstu fanus.

Lielu lomu spēlēja arī oficiālās fanu zonas. IIHF dati rāda, ka 2023. gada čempionāta laikā fanu zonas Rīgā un Tamperē apmeklēja vairāk nekā 316 tūkstoši cilvēku, no kuriem aptuveni 220 tūkstoši bija Rīgā. Tas kļuva par vienu no lielākajiem sporta līdzjutēju pasākumiem Latvijas vēsturē. Fanu zonas radīja papildu ieņēmumus ēdinātājiem, tirgotājiem un izklaides vietām.

Arī skatītāju apmeklētība arēnās bija ļoti augsta. Latvijas izlases spēles klātienē noskatījās vairāk nekā 89 tūkstoši cilvēku, kas bija viens no labākajiem rādītājiem visā turnīrā. Augsta arēnu noslodze tieši ietekmē biļešu ieņēmumus, reklāmas tirgu un apkārtējo uzņēmumu darbību.

Nodokļu ieņēmumi un ieguvumi valsts budžetam

Pasaules čempionāts hokejā rada papildu ieņēmumus ne tikai uzņēmumiem, bet arī valsts un pašvaldību budžetiem. Pieaugot tūristu skaitam un patēriņam, palielinās pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, ienākumi no viesnīcu pakalpojumiem, sabiedriskā transporta, ēdināšanas un dažādiem izklaides pakalpojumiem. Tieši tāpēc daudzas valstis ir gatavas ieguldīt publiskos līdzekļus šādu turnīru organizēšanā.

Pēc Rīgas domes sākotnējām aplēsēm 2023. gada pasaules čempionāts Latvijas ekonomikai deva aptuveni 44 miljonu eiro pienesumu. Pašvaldība uzsvēra, ka ieguldījumi čempionāta rīkošanā palīdzēja atdzīvināt tūrisma un viesmīlības nozari pēc pandēmijas perioda. Ārvalstu viesi aktīvi izmantoja viesnīcas, restorānus, bārus un īstermiņa īres dzīvokļus, kas radīja papildu nodokļu ieņēmumus valstij un Rīgai.

Latvijas Ekonomikas ministrija norādījusi, ka starptautisku pasākumu organizēšana stimulē ekonomisko izaugsmi un rada darba vietas tieši saistītajās nozarēs – viesnīcās, restorānos, transportā un mazumtirdzniecībā. Ministrija arī uzsvēra, ka valsts atbalsts šādiem pasākumiem var atmaksāties ar lielākiem PVN ieņēmumiem no ārvalstu viesu tēriņiem.

Papildu ieņēmumus rada arī tūrisma nodokļi. Rīgā kopš 2023. gada darbojas pašvaldības tūrisma nodeva viena eiro apmērā par katru nakti viesnīcā vai citā tūristu mītnē. Lielu sporta pasākumu laikā šādi maksājumi pilsētai var nodrošināt ievērojamus papildu ienākumus.

Arī Somija pēc 2022. gada pasaules čempionāta ziņoja par ļoti pozitīvu finansiālo rezultātu. IIHF dati liecina, ka čempionāta ekonomiskā ietekme sasniedza vairāk nekā 115 miljonus eiro, bet Somijas Hokeja federācija nopelnīja gandrīz 14 miljonus eiro. Tas ir viens no retajiem piemēriem sporta industrijā, kur liela mēroga turnīrs radīja būtisku peļņu arī organizatoriem.

Vienlaikus jāņem vērā, ka čempionāta organizēšana prasa arī ievērojamus izdevumus. Rīga 2021. gadā pasaules čempionāta rīkošanai piešķīra vairāk nekā 526 tūkstošus eiro no pašvaldības budžeta. Šie līdzekļi tika izmantoti organizēšanas izmaksām, transportam, dalībnieku izmitināšanai un infrastruktūras nodrošināšanai.

Starptautiskā publicitāte un valsts tēls

Pasaules čempionāts hokejā valstij sniedz ne tikai finansiālu ieguvumu, bet arī plašu starptautisku publicitāti. Turnīru translē televīzijās desmitiem valstu, spēles atspoguļo ārvalstu mediji, bet sociālajos tīklos čempionāts sasniedz miljoniem skatītāju. Tas palīdz veidot valsts tēlu kā modernai, drošai un tūristiem pievilcīgai vietai.

2023. gada pasaules čempionāts Rīgā un Tamperē tika translēts vairāk nekā 70 valstīs, bet turnīru klātienē atspoguļoja vairāk nekā 150 starptautisko mediju pārstāvju. Rīgas dome uzsvēra, ka šāda mēroga publicitātes vērtība var sasniegt vairākus desmitus miljonu eiro.

Īpaši liela uzmanība tika pievērsta Latvijai pēc valstsvienības vēsturiskās bronzas medaļas izcīnīšanas. Starptautiskajos sporta medijos un televīzijās tika plaši demonstrētas svinības Rīgas centrā, kur pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku. Šie attēli kļuva par vienu no atpazīstamākajiem 2023. gada hokeja čempionāta simboliem.

Nozīmīga loma bija arī fanu zonām. IIHF dati rāda, ka Rīgas un Tamperes oficiālās fanu zonas apmeklēja vairāk nekā 316 tūkstoši cilvēku, no kuriem aptuveni 220 tūkstoši bija Rīgā. Organizatori šo pasākumu raksturoja kā lielāko sporta festivālu Latvijas vēsturē.

Šāda publicitāte ilgtermiņā var palīdzēt tūrisma nozarei. Pēc čempionāta Latvijas Centrālā statistikas pārvalde ziņoja par ievērojamu ārvalstu viesu pieaugumu, īpaši no Slovākijas, Šveices un Čehijas. Tas parāda, ka sporta pasākumi spēj piesaistīt valstij jaunus tūristus arī ārpus paša turnīra laika.

Eksperti sporta ekonomikā uzsver, ka šāda veida reklāmu būtu ļoti grūti iegādāties tradicionālajos medijos par līdzvērtīgu cenu. Tieši tāpēc daudzas valstis cenšas piesaistīt starptautiskus sporta pasākumus – tie vienlaikus palīdz ekonomikai, tūrisma nozarei un valsts atpazīstamībai pasaulē.

Darba vietas un uzņēmējdarbības aktivitāte

Pasaules čempionāts hokejā rada ievērojamu aktivitāti darba tirgū, jo turnīra organizēšanai nepieciešams liels skaits darbinieku un pakalpojumu sniedzēju. Pieaug pieprasījums pēc apsardzes darbiniekiem, viesmīļiem, pavāriem, transporta pakalpojumu sniedzējiem, tehniskā personāla, tulkiem, mediju speciālistiem un pasākumu organizatoriem. Daļa darbvietu ir īslaicīgas, taču lielie sporta pasākumi palīdz uzņēmumiem palielināt ieņēmumus un dažkārt arī paplašināt darbību ilgtermiņā.

2023. gada pasaules čempionāta laikā Rīgā īpaši aktīvi strādāja viesmīlības nozare. Rīgas dome ziņoja, ka restorānu, kafejnīcu un bāru apgrozījums pieauga par 30 līdz 50 procentiem, bet daudzas izklaides vietas sasniedza rekordlielu peļņu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Tas nozīmēja arī lielāku pieprasījumu pēc darbiniekiem tieši čempionāta laikā.

Palielinājās arī viesnīcu noslodze. Rīgas lielākajās viesnīcās viesu skaits maijā bija aptuveni par 50 % lielāks nekā aprīlī, sasniedzot pirms pandēmijas līmeni. Tas radīja papildu darbu ne tikai viesnīcu personālam, bet arī tīrīšanas, ēdināšanas un transporta uzņēmumiem.

Svarīga loma čempionāta laikā bija arī brīvprātīgajiem. Starptautiskie hokeja turnīri tradicionāli iesaista simtiem brīvprātīgo, kuri palīdz organizatoriskajos darbos, informācijas centros, komandām un līdzjutējiem. Šāda pieredze jauniešiem un studentiem bieži kļūst par iespēju iegūt praktiskas iemaņas starptautisku pasākumu organizēšanā un vēlāk atrast darbu sporta vai tūrisma nozarē.

Papildu ekonomisko aktivitāti rada arī vietējie uzņēmumi, kuri sadarbojas ar čempionāta organizatoriem. Pasākuma laikā pieaug pieprasījums pēc:

• reklāmas un drukas pakalpojumiem,
• tehniskā aprīkojuma,
• ēdināšanas piegādēm,
• suvenīriem un atribūtikas,
• transporta un loģistikas.

Rīgā 2023. gada čempionāta laikā tika organizētas arī vairākas publiskās aktivitātes un fanu zonas, kuras ik dienu apmeklēja vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Tas radīja papildu iespējas mazajiem uzņēmumiem un sezonālajiem tirgotājiem.

Sporta ekonomikas eksperti uzsver, ka šādu pasākumu ietekme uz nodarbinātību visvairāk jūtama pilsētās, kurās notiek spēles. Tieši tāpēc daudzas valstis pasaules čempionātu izmanto kā instrumentu vietējās ekonomikas stimulēšanai un uzņēmējdarbības aktivizēšanai pēc ekonomiski sarežģītiem periodiem, piemēram, pēc Covid-19 pandēmijas.