Jaunu prasību ieviešana kriptoaktīvu darījumiem

2026. gada 6. martā stājas spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas ievieš papildu prasības attiecībā uz ārvalstu valūtas un kriptoaktīvu darījumiem. Izmaiņu mērķis ir stiprināt finanšu sistēmas drošību, samazināt riskus, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, kā arī uzlabot uzraudzības un informācijas apmaiņas mehānismus starp iesaistītajām institūcijām.

Grozījumi paplašina likuma subjektu pienākumus klientu izpētes jomā, nosaka papildu prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju iekšējai kontroles sistēmai, kā arī precizē informācijas aprites kārtību starp valsts un pašvaldību institūcijām un Finanšu izlūkošanas dienestu. Vienlaikus tiek stiprināta institucionālā sadarbība, lai efektīvāk identificētu un novērstu aizdomīgus finanšu darījumus.

Jaunais regulējums ir vērsts uz riskos balstītas pieejas nostiprināšanu finanšu sektorā. Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējiem būs jāvērtē klientu un darījumu radītie riski un attiecīgi jāpiemēro atbilstoši kontroles pasākumi, tādējādi nodrošinot efektīvāku finanšu noziegumu novēršanu.

Klientu izpētes pienākumu paplašināšana nelieliem valūtas skaidras naudas darījumiem

Grozījumi paredz būtiskas izmaiņas klientu izpētes piemērošanā gadījuma rakstura ārvalstu valūtas skaidras naudas darījumos. Turpmāk finanšu pakalpojumu sniedzējiem noteiktos gadījumos būs jāveic klientu izpēte arī tad, ja ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījuma apmērs ir salīdzinoši neliels.

Līdz šim klientu izpēte galvenokārt tika piemērota darījumiem, kas pārsniedza noteiktu slieksni, tomēr jaunais regulējums paredz elastīgāku pieeju. Turpmāk klientu izpēte būs jāveic arī pirms gadījuma rakstura darījumiem, kuru apmērs vai vairāku savstarpēji saistītu darījumu kopējā summa ir mazāka par 1500 eiro, ja to paredz pakalpojuma sniedzēja veiktais klienta riska novērtējums.

Tas nozīmē, ka finanšu iestādēm un citiem likuma subjektiem būs jāpiešķir lielāka nozīme riska novērtējumam. Ja klienta profils, darījuma apstākļi vai citi faktori liecina par paaugstinātu risku, pakalpojuma sniedzējam būs pienākums veikt klienta identifikāciju un izpēti arī gadījumos, kad darījuma summa ir zem tradicionāli piemērotā sliekšņa.

Šāda pieeja ir vērsta uz to, lai novērstu situācijas, kad nelielas summas tiek izmantotas, lai apietu finanšu uzraudzības mehānismus. Praksē tas var nozīmēt biežāku klientu identifikācijas dokumentu pieprasīšanu vai papildu informācijas iegūšanu par darījuma mērķi un līdzekļu izcelsmi arī nelielu skaidras naudas valūtas maiņas darījumu gadījumos.

Rezultātā pakalpojumu sniedzējiem būs jāpielāgo savas iekšējās kontroles procedūras un klientu izpētes politikas, lai tās atbilstu riskos balstītajai pieejai un jaunajām likuma prasībām. Tas palīdzēs savlaicīgāk identificēt aizdomīgus darījumus un mazināt iespējas izmantot finanšu sistēmu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.

Riska novērtējuma nozīme klientu izpētes piemērošanā

Jaunie grozījumi īpaši uzsver riskos balstītas pieejas nozīmi klientu izpētes procesā. Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējiem klientu izpētes apjoms un dziļums turpmāk būs ciešāk saistīts ar konkrētā klienta vai darījuma radīto risku novērtējumu.

Saskaņā ar likuma prasībām katram likuma subjektam ir jāizveido un jāpiemēro iekšējās kontroles sistēma, kas ļauj identificēt, novērtēt un pārvaldīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas riskus. Šajā sistēmā būtiska loma ir klientu riska novērtējumam, kas nosaka, kādi klientu izpētes pasākumi konkrētajā situācijā jāpiemēro.

Riska novērtējums var balstīties uz dažādiem faktoriem, piemēram, klienta darbības veidu, ģeogrāfisko saistību ar augstāka riska valstīm, darījumu apjomu un regularitāti, kā arī citiem apstākļiem, kas var liecināt par paaugstinātu finanšu noziegumu risku. Ja izvērtējuma rezultātā tiek konstatēts paaugstināts risks, pakalpojumu sniedzējam ir pienākums piemērot padziļinātas klientu izpētes pasākumus.

Vienlaikus riskos balstītā pieeja ļauj pakalpojumu sniedzējiem elastīgāk piemērot klientu izpētes prasības. Situācijās, kad risks ir zems un tas ir pienācīgi pamatots ar dokumentētiem riska novērtējuma rezultātiem, klientu izpētes procedūras var būt vienkāršotākas. Savukārt augstāka riska gadījumos nepieciešams veikt detalizētāku klienta identifikāciju, iegūt papildu informāciju par līdzekļu izcelsmi un darījuma mērķi, kā arī nodrošināt pastiprinātu darījumu uzraudzību.

Papildu prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju iekšējai kontrolei

Grozījumi paredz arī jaunas prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmas organizāciju un atbildības sadalījumu. Tiek precizēts, ka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību ievērošanu atbildīgais darbinieks turpmāk jāieceļ gan uzņēmuma augstākajā vadībā, gan arī iekšējās kontroles struktūrvienībā.

Šāds regulējums paredz skaidrāku atbildības sadalījumu uzņēmuma struktūrā un nodrošina, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumi tiek uzraudzīti vairākos organizācijas līmeņos. Atbildīgās personas klātbūtne augstākajā vadībā nozīmē, ka atbilstības jautājumi kļūst par stratēģisku prioritāti uzņēmuma pārvaldībā, savukārt iekšējās kontroles struktūrvienībā ieceltais speciālists nodrošina šo prasību praktisku īstenošanu ikdienas darbībā.

Kriptoaktīvu sektors finanšu uzraudzības kontekstā tiek uzskatīts par potenciāli paaugstināta riska jomu, jo digitālie aktīvi var nodrošināt ātru un pārrobežu līdzekļu pārvietošanu. Tāpēc likumdevējs ar grozījumiem cenšas stiprināt šī sektora uzraudzības mehānismus un nodrošināt, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ievēro tādus pašus finanšu noziegumu novēršanas standartus kā tradicionālās finanšu iestādes.

Praksē tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jānodrošina skaidri definēta atbildība par atbilstības funkciju, jāpilnveido iekšējās procedūras un jānodrošina, ka par atbilstību atbildīgajām personām ir pietiekamas pilnvaras, kompetence un piekļuve nepieciešamajai informācijai. Tas palīdzēs efektīvāk identificēt iespējamos riskus un savlaicīgi novērst aizdomīgus darījumus kriptoaktīvu vidē.

Izmaiņas informācijas apritē starp institūcijām un Finanšu izlūkošanas dienestu

Grozījumi precizē arī informācijas aprites kārtību starp valsts un pašvaldību institūcijām un Finanšu izlūkošanas dienestu (FID). Jaunais regulējums paredz elastīgākas iespējas nodot dienestam informāciju, kas nepieciešama finanšu noziegumu novēršanai un izmeklēšanai.

Turpmāk institūcijas nepieciešamo informāciju FID varēs nodot vairākos veidos – rakstiski, tiešsaistē vai arī automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā informācijas sistēmās. Šāda pieeja ļauj efektīvāk organizēt informācijas apriti un paātrināt datu apmaiņu starp iesaistītajām iestādēm.

Automatizētas datu apmaiņas iespēju paplašināšana ir īpaši būtiska gadījumos, kad informācija nepieciešama regulāri vai lielā apjomā. Integrējot informācijas sistēmas, var nodrošināt operatīvāku datu nodošanu un samazināt administratīvo slogu gan informācijas sniedzējiem, gan pašam Finanšu izlūkošanas dienestam.

Vienlaikus šādas izmaiņas palīdz uzlabot arī finanšu noziegumu novēršanas efektivitāti. Ātrāka un strukturētāka informācijas aprite ļauj FID savlaicīgāk analizēt saņemtos datus, identificēt aizdomīgus darījumus un nepieciešamības gadījumā nodot informāciju tālāk tiesībaizsardzības iestādēm.

Ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju nosūtīšanas kārtība

Grozījumi paredz arī izmaiņas attiecībā uz ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju apriti. Turpmāk Ministru kabinetam ir deleģēts noteikt gadījumus, kārtību un apjomu, kādā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) nosūta šādu informāciju citām institūcijām.

Šis regulējums ļauj detalizētāk noteikt informācijas apmaiņas mehānismus starp FID un citām iesaistītajām institūcijām, tostarp uzraudzības, kontroles un tiesībaizsardzības iestādēm. Precizējot ziņojumu nosūtīšanas kārtību, tiek radīti skaidrāki nosacījumi, kādos gadījumos un kādā apjomā informācija par aizdomīgiem darījumiem var tikt nodota tālāk turpmākai analīzei vai rīcībai.

Papildus grozījumi paredz arī precizēt FID sniegto atgriezenisko saikni likuma subjektiem. Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzēji, kuri iesniedz ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem vai sliekšņa deklarācijas, noteiktos gadījumos varēs saņemt plašāku informāciju par iesniegto ziņojumu izmantošanu vai to nozīmi finanšu noziegumu novēršanas procesā.

Sadarbības koordinācijas grupas paplašināšana un institūciju sadarbības stiprināšana

Grozījumi paredz arī paplašināt institūciju loku, kas piedalās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā. Šīs izmaiņas ir vērstas uz ciešākas sadarbības veicināšanu starp dažādām uzraudzības, kontroles un citām institūcijām, kurām ir būtiska loma finanšu noziegumu novēršanā.

Sadarbības koordinācijas grupa kalpo kā platforma informācijas apmaiņai, risku izvērtēšanai un kopīgu rīcības virzienu noteikšanai jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, starptautisko un nacionālo sankciju ievērošanu, kā arī predikatīvo noziedzīgo nodarījumu apkarošanu. Paplašinot tajā iesaistīto institūciju loku, tiek stiprināta starpinstitucionālā koordinācija un veicināta efektīvāka informācijas aprite.

Šāda sadarbība ir īpaši nozīmīga gadījumos, kad finanšu noziegumu novēršana prasa vairāku institūciju kopīgu rīcību, piemēram, finanšu uzraudzības iestāžu, tiesībaizsardzības institūciju, nodokļu administrācijas un citu kompetento institūciju iesaisti. Plašāks iesaistīto institūciju loks ļauj efektīvāk apvienot pieejamo informāciju un resursus, tādējādi uzlabojot risku identificēšanu un novēršanu.