Inflācija Latvijā 2026. gada februārī

2026 gada februārī Latvijā gada inflācija sasniedza 2,3 %, salīdzinot patēriņa cenu līmeni ar 2025. gada februāri. Šie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka kopējais cenu kāpums valstī pašlaik ir relatīvi mērens, īpaši salīdzinājumā ar pēdējo gadu straujajām inflācijas svārstībām. Tomēr dažādās patēriņa kategorijās cenu izmaiņas ir bijušas nevienmērīgas, kamēr atsevišķu preču un pakalpojumu cenas būtiski pieaugušas, citās jomās novērots arī cenu kritums.

Inflācija ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas raksturo ekonomikas attīstību un iedzīvotāju pirktspēju. Pat relatīvi neliels cenu pieaugums ietekmē mājsaimniecību budžetus, jo tas atspoguļojas ikdienas izdevumos – pārtikā, transportā, komunālajos maksājumos un pakalpojumos. Tāpēc pat 2,3 % gada inflācija nozīmē, ka vidējais patērētājs par tādu pašu preču un pakalpojumu grozu maksā vairāk nekā pirms gada.

Vienlaikus inflācijas rādītāji Latvijā šobrīd ir zemāki nekā vairākos iepriekšējos periodos, kad energoresursu cenu pieaugums, piegāžu ķēžu traucējumi un ģeopolitiskā situācija būtiski ietekmēja cenu līmeni. Ekonomisti gan norāda, ka pašreizējais relatīvi stabilais inflācijas līmenis var nebūt ilgstošs, jo vairāki ārējie faktori – īpaši energoresursu cenu svārstības un ģeopolitiskā spriedze – var atkal radīt spiedienu uz patēriņa cenām.

Patēriņa cenu izmaiņas gada laikā

Salīdzinot 2026. gada februāri ar attiecīgo periodu pirms gada, patēriņa cenu līmenis Latvijā kopumā pieauga par 2,3 %. Šis pieaugums atspoguļo dažādu preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas, kas ietekmējušas gan ikdienas patēriņa izmaksas, gan mājsaimniecību budžetus. Tomēr cenu dinamika dažādās patēriņa grupās nav bijusi vienāda – dažās jomās novērots ievērojams sadārdzinājums, savukārt citās cenas ir samazinājušās.

Būtisku ietekmi uz kopējo inflāciju radīja pārtikas produktu cenu pieaugums. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā gada laikā cenas palielinājās par 2,4 %, kas ir nedaudz vairāk nekā kopējais inflācijas līmenis valstī. Tas nozīmē, ka ikdienas pārtikas preču izmaksas daudzām mājsaimniecībām pieauga straujāk nekā vidējais cenu līmenis.

Tāpat cenu pieaugums fiksēts vairākās pakalpojumu kategorijās. Dārgāki kļuva veselības aprūpes pakalpojumi, restorānu un kafejnīcu pakalpojumi, kā arī dažādi informācijas un sakaru pakalpojumi. Šajās nozarēs cenu kāpumu bieži ietekmē darbaspēka izmaksu pieaugums, infrastruktūras uzturēšanas izmaksas un tehnoloģiju attīstība.

Savukārt dažās nozarēs novērots cenu samazinājums. Transporta grupā vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,7 %, ko galvenokārt noteica degvielas cenu kritums. Tas daļēji kompensēja cenu pieaugumu citās patēriņa kategorijās un palīdzēja ierobežot kopējās inflācijas pieaugumu.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu dinamika

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā gada laikā cenu līmenis Latvijā pieauga par 2,4 %. Lai gan kopējais pieaugums šajā kategorijā ir salīdzinoši mērens, atsevišķu produktu cenu svārstības bijušas ievērojamas. Dažu pārtikas produktu cenas gada laikā pieaugušas pat par vairāk nekā desmit vai divdesmit procentiem, kas būtiski ietekmē patērētāju ikdienas izdevumus.

Starp produktiem, kuru cenas pieaugušas visvairāk, izceļas vairākas bieži patērētas pārtikas preces. Kafijas cena gada laikā pieauga par 16,7 %, kas lielā mērā saistīts ar svārstībām globālajos izejvielu tirgos un piegādes izmaksu pieaugumu. Būtisks cenu kāpums novērots arī olām, kuru cena palielinājās par 18,2 %, kā arī svaigai, atdzesētai vai saldētai vistu gaļai, kuras cena pieauga par 12,2 %. Tāpat sadārdzinājusies šokolāde, kuras cena palielinājās par 10,4 %.

Īpaši straujš cenu pieaugums fiksēts dažiem zivju un gaļas produktiem. Žāvētas, sālītas vai kūpinātas zivis gada laikā kļuva dārgākas par 29,9 %, savukārt žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa sadārdzinājās par 5,3 %. Svaigi citrusaugļi kļuva dārgāki par 19 %, bet svaiga, atdzesēta vai saldēta liellopu gaļa sadārdzinājās par 23,1 %.

Vienlaikus dažiem pārtikas produktiem cenas gada laikā būtiski samazinājās. Piemēram, sviests kļuva lētāks par 19,9 %, olīveļļa – par 22,5 %, bet kartupeļi – par 17,2 %. Samazinājās arī svaigu dateļu, vīģu un tropu augļu cenas, kas kritās par 11,9 %.

Šādas cenu svārstības pārtikas sektorā galvenokārt nosaka globālo izejvielu cenu izmaiņas, lauksaimniecības ražas rezultāti, energoresursu izmaksas un loģistikas faktori. Tā kā pārtikas produkti veido nozīmīgu daļu no mājsaimniecību patēriņa groza, pat salīdzinoši nelielas cenu izmaiņas šajā kategorijā var būtiski ietekmēt kopējo inflācijas dinamiku un iedzīvotāju pirktspēju.

Cenu izmaiņas citās patēriņa grupās

Papildus pārtikas produktu cenu svārstībām gada laikā būtiskas izmaiņas novērotas arī citās patēriņa kategorijās. Šīs izmaiņas ietekmē gan mājsaimniecību ikdienas izdevumus, gan kopējo inflācijas līmeni valstī, jo patēriņa cenu indekss ietver plašu preču un pakalpojumu klāstu.

Apģērba un apavu grupā cenas gada laikā pieauga vidēji par 2,9 %. Šāds pieaugums lielā mērā saistīts ar pieaugošām ražošanas un loģistikas izmaksām, kā arī ar sezonālām cenu svārstībām apģērbu tirgū. Lai gan pieaugums nav īpaši straujš, tas tomēr veicina kopējo patēriņa cenu kāpumu.

Vēl izteiktāks cenu pieaugums novērots mājokļa, ūdensapgādes, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo kategorijā. Šajā grupā vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 5,3 %. Energoresursu un komunālo pakalpojumu izmaksas ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē mājsaimniecību izdevumus, tādēļ pat relatīvi neliels pieaugums šajā jomā var būtiski ietekmēt kopējo dzīves dārdzību.

Veselības aprūpes sektorā cenas pieauga par 4,1 %. Sadārdzinājušies gan ambulatorie ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi, gan zobārstniecības pakalpojumi, kā arī dažādi medicīniskie izmeklējumi un laboratoriju pakalpojumi. Pieaugumu šajā jomā bieži nosaka gan medicīnas personāla izmaksu pieaugums, gan tehnoloģiju attīstība un medicīnas pakalpojumu pieprasījums.

Savukārt transporta grupā novērots cenu samazinājums. Vidējais cenu līmenis šajā kategorijā gada laikā kritās par 1,7 %, ko galvenokārt noteica degvielas cenu samazināšanās. Dīzeļdegviela kļuva lētāka par 5,4 %, benzīns – par 7,8 %, bet auto gāze – par 3,5 %. Degvielas cenu kritums samazina transporta izmaksas gan privātajiem autobraucējiem, gan uzņēmumiem, kas nodrošina loģistikas un pārvadājumu pakalpojumus.

Informācijas un sakaru grupā cenas pieauga par 2,5 %. Sadārdzinājušies audiovizuālo straumēšanas pakalpojumu abonementi, audiovizuālā satura noma, kā arī dažādi telekomunikāciju un mobilo sakaru pakalpojumi. Vienlaikus šajā kategorijā novērots arī cenu samazinājums atsevišķām tehnoloģiju precēm, piemēram, datoriem.

Restorānu un izmitināšanas pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 4,4 %. Īpaši straujš pieaugums bija ēdināšanas pakalpojumiem – restorānu un kafejnīcu pakalpojumu cenas gada laikā palielinājās par 5,2 %. Šo cenu pieaugumu bieži ietekmē darbaspēka izmaksas, pārtikas produktu cenas un energoresursu izmaksas.

Ekonomista prognozes par inflācijas attīstību

Lai gan pašreizējais inflācijas līmenis Latvijā saglabājas salīdzinoši mērens, ekonomisti prognozē, ka tuvākajos mēnešos varētu novērot pakāpenisku cenu pieauguma paātrināšanos. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norāda, ka inflācijas dinamika nākamajā periodā lielā mērā būs atkarīga no globālajiem ekonomiskajiem procesiem, īpaši energoresursu cenu attīstības.

Pēc viņa teiktā, inflācijas samazinājums pēdējā laikā bijis diezgan ievērojams. Vēl 2025. gada oktobrī gada inflācija Latvijā pārsniedza 4 %, taču turpmākajos mēnešos cenu pieauguma temps pakāpeniski mazinājās. Šī tendence gan var izrādīties īslaicīga, jo vairākos globālajos tirgos atkal pieaug nenoteiktība, kas var ietekmēt arī Latvijas ekonomiku.

Ekonomists uzsver, ka kopējais patēriņa cenu līmenis nākamajos mēnešos, visticamāk, turpinās palielināties. Līdz ar to varētu pakāpties arī gada inflācijas rādītājs. Vienlaikus šis pieaugums, visticamāk, būs pakāpenisks, nevis straujš, jo inflācijas dinamiku ietekmē gan cenu kāpumu veicinoši, gan to bremzējoši faktori.

Īpaši nozīmīgs faktors, kas var ietekmēt inflācijas attīstību, ir ģeopolitiskā situācija un ar to saistītās energoresursu cenu svārstības. Konflikti un politiskā spriedze energoresursu ieguves reģionos var radīt būtiskas cenu izmaiņas globālajos tirgos, kas savukārt ietekmē degvielas, elektrības un apkures izmaksas arī Latvijā.

Energoresursu cenu ietekme uz inflāciju

Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas var ietekmēt inflācijas dinamiku Latvijā, ir energoresursu cenu svārstības pasaules tirgos. Enerģijas cenas ietekmē ne tikai degvielas, elektrības un apkures izmaksas, bet arī plašāku preču un pakalpojumu klāstu, jo enerģija ir būtiska sastāvdaļa ražošanas, transporta un loģistikas procesos.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norāda, ka energoresursu cenu pieaugumam var būt gan tieša, gan netieša ietekme uz patēriņa cenām. Ja energoresursu cenas globālajos tirgos palielinās par aptuveni 10 %, tas vidējā termiņā var paaugstināt patēriņa cenu līmeni Latvijā par aptuveni 0,6 procentpunktiem. Šis aprēķins ietver gan tiešo ietekmi uz enerģijas cenām, gan arī netiešo ietekmi uz citu preču un pakalpojumu izmaksām.

Tiešā ietekme galvenokārt izpaužas degvielas, dabasgāzes, elektrības un apkures cenu izmaiņās. Šīs izmaksas ir būtiska daļa gan mājsaimniecību budžetos, gan uzņēmumu izdevumu struktūrā. Ja energoresursu cenas pieaug, uzņēmumi bieži vien ir spiesti palielināt arī savu produktu vai pakalpojumu cenas, lai kompensētu pieaugošās izmaksas.

Netiešā ietekme uz inflāciju var būt vēl plašāka. Energoresursu cenu kāpums palielina transporta izmaksas, kas savukārt ietekmē pārtikas produktu un citu preču cenu. Tāpat tas var paaugstināt arī pakalpojumu cenas, piemēram, sabiedriskā transporta, loģistikas, ēdināšanas un citu nozaru izmaksas.

Tāpēc energoresursu cenu dinamika bieži vien tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem inflācijas virzītājspēkiem. Pat relatīvi nelielas izmaiņas globālajās enerģijas cenās var izraisīt plašāku cenu reakciju ekonomikā, kas galu galā atspoguļojas arī patēriņa cenu indeksā un iedzīvotāju ikdienas izdevumos.