Igaunija iekļauj “airBaltic” melnajā sarakstā

Igaunijas Patērētāju tiesību aizsardzības un tehniskās uzraudzības iestāde (TTJA) 2025. gada jūlijā iekļāva Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” Igaunijas filiāli tā dēvētajā melnajā sarakstā. Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad uzņēmums neizpildīja Igaunijas Patērētāju strīdu komisijas lēmumu par kompensācijas izmaksu pasažierim, kura bagāža starptautiskā lidojuma laikā tika piegādāta ar divu dienu kavēšanos.

Strīds sākās pēc lidojuma no Tenerifes uz Tallinu, kad trīs ceļotāju kopīgais čemodāns galamērķī neieradās vienlaikus ar pasažieriem. Bagāžu sākotnēji bija solīts piegādāt nākamajā dienā, taču tā tika nogādāta tikai pēc divām dienām. Tā kā čemodānā atradās apģērbs un higiēnas preces, pasažieri bija spiesti iegādāties nepieciešamās lietas par saviem līdzekļiem un vēlāk pieprasīja šo izdevumu atlīdzināšanu.

“airBaltic” atteicās segt visu pieprasīto summu, atsaucoties uz uzņēmuma iekšējo kompensācijas politiku, kas paredz līdz 10 eiro dienā par pasažieri bagāžas aizkavēšanās gadījumā. Savukārt Patērētāju strīdu komisija secināja, ka šāds ierobežojums nevar aizstāt starptautiskajās tiesībās noteiktās pasažieru garantijas. Komisijas ieskatā pārvadātājs nevar vienpusēji samazināt savu atbildību, ja nav pierādījis, ka ir veicis visus saprātīgos pasākumus zaudējumu novēršanai.

Jāuzsver, ka Igaunijas melnais saraksts nav administratīvs sods vai tiesas spriedums. Tajā tiek publicēti uzņēmumi, kuri noteiktajā termiņā nav izpildījuši Patērētāju strīdu komisijas lēmumus. Uzņēmums sarakstā paliek līdz lēmuma izpildei, taču ne ilgāk par 12 mēnešiem, un, ja kāda no pusēm komisijas lēmumam nepiekrīt, strīdu iespējams turpināt izskatīt tiesā.

Monreālas konvencija nosaka pasažieru tiesības

Viens no svarīgākajiem aspektiem šajā strīdā ir Monreālas konvencija - starptautisks līgums, kas regulē aviopārvadātāju atbildību starptautiskajos lidojumos. Tā paredz, ka aviokompānija ir atbildīga par zaudējumiem, kas radušies bagāžas aizkavēšanās dēļ, ja vien tā nespēj pierādīt, ka veikusi visus saprātīgos pasākumus, lai kaitējumu novērstu, vai ka šādus pasākumus nebija iespējams veikt.

Tieši uz šo principu balstījās arī Igaunijas Patērētāju strīdu komisijas lēmums. Komisija secināja, ka “airBaltic” iekšējā politika, kas paredz kompensāciju līdz 10 eiro dienā par pasažieri, nevar ierobežot tiesības, kuras pasažieriem piešķir starptautiskās normas. Citiem vārdiem, aviokompānijas noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar Monreālas konvenciju, ja pasažieris var pierādīt reālus un pamatotus zaudējumus.

Svarīgi arī saprast, ka bagāžas aizkavēšanās gadījumā automātiska fiksēta kompensācija nepienākas. Atšķirībā no Eiropas Savienības Regulas (EK) Nr. 261/2004, kas attiecas uz lidojumu kavēšanos, atcelšanu un atteiktu iekāpšanu, bagāžas jautājumus regulē tieši Monreālas konvencija. Pasažierim ir jāpierāda radušies izdevumi, saglabājot čekus un citus pirkumu apliecinājumus. Parasti tiek atlīdzinātas tikai saprātīgas pirmās nepieciešamības preces, piemēram, higiēnas līdzekļi vai maiņas apģērbs. Prasība aviokompānijai jāiesniedz 21 dienas laikā pēc aizkavētās bagāžas saņemšanas.

Kā tika noteikts kompensācijas apmērs

Lai gan pasažieri pieprasīja atlīdzināt 1540 eiro, Igaunijas Patērētāju strīdu komisija atzina, ka visa summa nav pamatota. Izvērtējot iesniegtos čekus, komisija secināja, ka kompensācija pienākas tikai par precēm, kuras konkrētajā situācijā bija objektīvi nepieciešamas. Būtiska nozīme bija tam, ka ceļotāji nebija palikuši ārzemēs bez savām mantām - viņi jau bija atgriezušies mājās Igaunijā, kur viņiem bija pieejams pārējais apģērbs un sadzīves lietas.

Komisija nolēma atlīdzināt izdevumus par zobu birstēm, apakšveļu, zeķēm, cepuri, vīriešu kreklu, sieviešu blūzi un krūšturi. Šo pirkumu kopējā vērtība sasniedza 214,44 eiro. Savukārt kompensācija netika piešķirta par vairākām skaistumkopšanas precēm, piemēram, matu krēmu un līdzekļiem loku veidošanai, jo tās netika uzskatītas par pirmās nepieciešamības precēm.

Atsevišķi tika vērtēts arī elektriskais skuveklis. Komisija piekrita “airBaltic” argumentam, ka šāda ierīce saskaņā ar aviokompānijas bagāžas pārvadāšanas noteikumiem nebūtu jāievieto reģistrētajā bagāžā. Līdz ar to pasažieris nevarēja pieprasīt atlīdzību par priekšmetu, kas bagāžā atradies pretēji pārvadāšanas nosacījumiem.

Šis gadījums parāda, ka bagāžas aizkavēšanās automātiski nenozīmē visu radušos izdevumu atlīdzināšanu. Pasažierim jāpierāda ne tikai pirkumu izmaksas, bet arī to nepieciešamība konkrētajos apstākļos. Eksperti iesaka saglabāt visus čekus, iegādāties tikai ikdienā nepieciešamās preces un prasību aviokompānijai iesniegt iespējami drīz pēc bagāžas saņemšanas, jo Monreālas konvencija paredz noteiktus termiņus šādu prasījumu iesniegšanai.

Ietekme uz “airBaltic” reputāciju un finanšu situāciju

Strīds ar Igaunijas patērētāju tiesību aizsardzības iestādi radījis papildu reputācijas riskus laikā, kad “airBaltic” jau saskaras ar ievērojamiem finanšu izaicinājumiem. Lai gan iekļaušana melnajā sarakstā pati par sevi neierobežo uzņēmuma darbību un neaizliedz pārdot aviobiļetes, šāda publiska informācija var ietekmēt pasažieru uzticēšanos un mudināt rūpīgāk izvērtēt savas tiesības bagāžas aizkavēšanās vai citu problēmu gadījumā.

Pēdējos gados aviokompānija ir saskārusies ar vairākiem sarežģījumiem - Pratt & Whitney dzinēju apkopes kavēšanās dēļ nācies samazināt lidojumu skaitu un atcelt atsevišķus reisus, vienlaikus saglabājot ambiciozus attīstības plānus. Finanšu pārskati liecina, ka uzņēmuma ieņēmumi ir auguši, taču vienlaikus saglabājies spiediens uz likviditāti un kapitāla piesaisti.

Šī iemesla dēļ “airBaltic” turpināja meklēt papildu finansējuma iespējas, tostarp sadarbojoties ar investoriem un obligāciju turētājiem. Uzņēmuma vadība vairākkārt uzsvērusi, ka ilgtermiņa mērķis ir nostiprināt finanšu stabilitāti un nodrošināt turpmāku izaugsmi, savukārt Latvijas valdība iepriekš norādījusi, ka aviokompānijai nepieciešams piesaistīt jaunu kapitālu, lai veiksmīgi īstenotu attīstības plānus.

Lai arī konkrētais strīds attiecas uz vienu bagāžas aizkavēšanās gadījumu, tas izgaismo plašāku jautājumu par patērētāju tiesību ievērošanu aviācijas nozarē. Situācijās, kad uzņēmums vienlaikus risina gan finanšu, gan reputācijas jautājumus, katrs publisks konflikts ar klientiem var ietekmēt sabiedrības uztveri un mudināt pasažierus rūpīgāk sekot līdzi savām tiesībām starptautiskajos lidojumos.