FM brīdina par budžeta deficīta pieaugumu

Finanšu ministrija (FM) ir pārskatījusi Latvijas makroekonomiskās un fiskālās prognozes, brīdinot, ka turpmākajos gados valsts budžeta deficīts būs lielāks, nekā iepriekš tika lēsts. Vienlaikus samazināta arī ekonomikas izaugsmes prognoze un paaugstinātas inflācijas gaidas, kas liecina par sarežģītāku ekonomisko vidi gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos.

Saskaņā ar FM aplēsēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2026. gadā pieaugs par 2,0%, kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā tika prognozēts februārī. Arī 2027. gada izaugsmes prognoze samazināta līdz 2,0%, savukārt tikai prognožu perioda beigās ekonomikas izaugsme varētu atgriezties aptuveni 2,5% līmenī. Prognožu pasliktināšanos ministrija skaidro ar ģeopolitiskās situācijas saasināšanos, naftas un citu energoresursu cenu kāpumu, piegāžu ķēžu traucējumiem un pieaugošo nenoteiktību pasaules ekonomikā.

Vienlaikus inflācijas prognoze šim gadam paaugstināta līdz 3,6%, bet nākamajam gadam - līdz 3,3%. Augstāka inflācija samazina iedzīvotāju pirktspēju un palielina valsts izdevumus, kamēr lēnāka ekonomikas izaugsme ierobežo nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Šādu faktoru kombinācija rada papildu spiedienu uz valsts budžetu un sarežģī iespējas finansēt jaunas valdības prioritātes.

Valsts budžeta deficīts un negatīvā fiskālā telpa

Finanšu ministrijas jaunākās prognozes liecina, ka galvenais izaicinājums turpmākajos gados būs ne tikai lēnāka ekonomikas izaugsme, bet arī pieaugošs budžeta deficīts. Lai gan 2026. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta, turpmāk situācija kļūs sarežģītāka. Pie nemainīgas politikas 2027. gadā deficīts varētu sasniegt 4,2% no IKP, 2028. gadā pieaugt līdz 5,4%, bet pēc tam saglabāties virs Eiropas Savienības noteiktās 3% robežas arī 2029. un 2030. gadā.

Līdztekus deficīta pieaugumam pasliktinās arī fiskālā telpa - līdzekļu apjoms, ko valdība var izmantot jaunu prioritāšu finansēšanai. FM aprēķini rāda, ka 2027. gadā fiskālā telpa būs negatīva par 28 miljoniem eiro, 2028. gadā - par 279,1 miljonu eiro, 2029. gadā - par 237,8 miljoniem eiro, bet 2030. gadā deficīts fiskālajā telpā var sasniegt 936,2 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka jebkuri jauni izdevumi būs jākompensē ar citu izdevumu samazināšanu vai papildu ieņēmumu nodrošināšanu.

Papildu spiedienu uz valsts finansēm rada pieaugošie aizsardzības izdevumi, augstākas sociālās izmaksas un salīdzinoši lēnāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Vienlaikus Latvijas Banka norāda, ka vidējā termiņā saglabāsies stimulējoša fiskālā politika, kas palielinās valsts aizņemšanās vajadzības un sekmēs valdības parāda pieaugumu virs 50% no IKP. Tādēļ 2027. gada budžeta sagatavošanā valdībai būs jāpieņem sarežģīti lēmumi, lai nodrošinātu atbilstību gan Eiropas Savienības, gan Latvijas fiskālajiem nosacījumiem.

Kādas sekas tas var radīt iedzīvotājiem un uzņēmumiem?

Lai gan Finanšu ministrijas prognozes galvenokārt attiecas uz valsts finanšu plānošanu, to ietekme var būt jūtama arī iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Ja budžeta deficīts saglabāsies augstāks par Eiropas Savienības fiskālajos noteikumos paredzēto līmeni, valdībai būs jāmeklē risinājumi, kā samazināt izdevumus vai palielināt ieņēmumus. Tas var nozīmēt stingrāku valsts izdevumu kontroli, investīciju projektu pārskatīšanu vai izmaiņas nodokļu politikā.

Uzņēmējdarbības vidi ietekmē arī ekonomikas izaugsmes palēnināšanās. Zemāks IKP pieaugums parasti nozīmē piesardzīgākus uzņēmumu investīciju plānus un lēnāku patēriņa kāpumu. Vienlaikus augstāka inflācija turpina palielināt izmaksas gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, lai gan cenu kāpuma temps ir zemāks nekā inflācijas maksimuma periodā 2022. un 2023. gadā. Šādos apstākļos uzņēmumiem arvien lielāka nozīme ir produktivitātes celšanai un efektīvākai resursu izmantošanai.

Arī valsts prioritātes tuvākajos gados kļūs izteiktākas. Viena no būtiskākajām ir aizsardzības finansējuma palielināšana līdz 5% no IKP, kas prasīs ievērojamus papildu līdzekļus. Saeima jau ir paredzējusi šā mērķa sasniegšanu no 2027. gada, tādēļ valdībai nāksies rūpīgi izvērtēt citu nozaru finansējumu un meklēt iespējas sabalansēt budžetu. Tas nozīmē, ka konkurence par valsts finanšu resursiem kļūs vēl lielāka, bet lēmumi par jaunām iniciatīvām būs jāpieņem, izvērtējot to ilgtermiņa ietekmi uz valsts finanšu stabilitāti.

Fiskālās disciplīnas padome aicina rīkoties savlaicīgi

Par valsts finanšu ilgtspēju bažas pauž ne tikai Finanšu ministrija, bet arī Fiskālās disciplīnas padome (FDP). Savā jaunākajā uzraudzības starpziņojumā padome norāda, ka bez papildu politikas lēmumiem budžeta situācija tuvākajos gados var kļūt ievērojami sarežģītāka. Viens no galvenajiem riskiem ir ilgstoši augsts budžeta deficīts, kas kopā ar pieaugošajiem aizsardzības izdevumiem un lēnāku ekonomikas izaugsmi var palielināt valsts parādu.

FDP uzsver, ka aizņemšanās pati par sevi nav ilgtermiņa risinājums. Lai gan Eiropas Savienības finanšu instrumenti var palīdzēt segt daļu izmaksu, valsts budžeta ilgtspēja būs atkarīga no spējas rast pastāvīgus ieņēmumu avotus un pārskatīt izdevumus. Padome arī atgādina, ka tuvākajos gados papildu finansējums būs nepieciešams ne vien aizsardzībai, bet arī veselības aprūpei, izglītībai un lieliem infrastruktūras projektiem, tostarp "Rail Baltica".

Eksperti norāda, ka fiskālo situāciju var ietekmēt arī ārējie faktori. Energoresursu cenu svārstības, ģeopolitiskā spriedze un vājāka ekonomiskā aktivitāte Eiropā var samazināt nodokļu ieņēmumus un vienlaikus palielināt nepieciešamību pēc valsts atbalsta mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Šādos apstākļos budžeta plānošana kļūst īpaši sarežģīta, jo katrs jauns izdevumu lēmums ietekmē valsts finanšu stabilitāti vairākus gadus uz priekšu.

Rudenī, gatavojot 2027. gada valsts budžetu, valdībai būs jāpieņem lēmumi, kas noteiks ne tikai nākamā gada izdevumu prioritātes, bet arī Latvijas fiskālās politikas virzienu vidējā termiņā. Tieši šie lēmumi parādīs, kā valsts plāno līdzsvarot drošības vajadzības, ekonomikas attīstību un budžeta ilgtspēju.