Ēnu ekonomika Latvijā: aktuālās tendences 2025. gadā

Ēnu ekonomika joprojām ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijas tautsaimniecībā, jo tā samazina valsts budžeta ieņēmumus, kropļo konkurenci un ierobežo publisko pakalpojumu finansēšanas iespējas. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) pētījumu “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”, 2025. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā sasniedza 21,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tas liecina, ka pēdējos gados novērotā samazināšanās tendence ir apstājusies.

Pētījuma dati rāda, ka starp Baltijas valstīm atšķirības ēnu ekonomikas apmērā kļūst arvien mazākas. Igaunijā 2025. gadā ēnu ekonomika sasniedza 20,8% no IKP, savukārt Lietuvā - 23,6% no IKP. Lai gan Lietuvā rādītājs joprojām ir augstākais Baltijā, tur tika novērots samazinājums, kamēr Latvijā un Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga.

Nozīmīgākā ēnu ekonomikas sastāvdaļa Latvijā ir aplokšņu algas, kas veido 47,1% no visa ēnu ekonomikas apjoma. Tām seko neuzrādītie darbinieki un neuzrādītie uzņēmumu ieņēmumi. Šie rādītāji norāda, ka darba samaksas slēpšana un nodokļu nemaksāšana joprojām ir plaši izplatīta problēma.

Aplokšņu algas - lielākā ēnu ekonomikas sastāvdaļa

Aplokšņu algas 2025. gadā saglabājās kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas sastāvdaļa Latvijā. Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums liecina, ka tās veidoja 47,1% no visa ēnu ekonomikas apjoma, kas ir augstākais rādītājs starp visām ēnu ekonomikas komponentēm. Salīdzinājumam - neuzrādītie darbinieki veidoja 27,4%, bet neuzrādītie ieņēmumi 25,5% no ēnu ekonomikas.

Aplokšņu algas rodas situācijās, kad darba devējs daļu vai visu darba samaksu izmaksā neoficiāli, neuzrādot to grāmatvedībā un nemaksājot nodokļus. Šāda prakse samazina valsts budžeta ieņēmumus un negatīvi ietekmē sociālās apdrošināšanas sistēmu, jo darbiniekiem samazinās nākotnes pensijas, slimības pabalsti un citi sociālie nodrošinājumi.

Pozitīvi vērtējams tas, ka 2025. gadā Latvijā samazinājās vidējā algas daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts. Ja 2024. gadā aplokšņu algās tika izmaksāti 20,7% no darba samaksas, tad 2025. gadā šis rādītājs samazinājās līdz 19,6%, kas ir par 1,1 procentpunktu mazāk. Tas liecina par zināmu progresu nodokļu disciplīnas uzlabošanā, lai gan problēma joprojām ir ļoti izplatīta.

Neuzrādītie ieņēmumi un nereģistrētā nodarbinātība

Papildus aplokšņu algām būtisku daļu no ēnu ekonomikas Latvijā veido neuzrādītie ieņēmumi un nereģistrētā nodarbinātība. Šīs parādības samazina valsts nodokļu ieņēmumus un rada negodīgas konkurences apstākļus uzņēmumiem, kuri darbojas atbilstoši normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar 2025. gada Ēnu ekonomikas indeksa datiem neuzrādītie ieņēmumi veidoja 25,5% no visas ēnu ekonomikas, bet neuzrādīto darbinieku komponente sasniedza 27,4%.

Neuzrādītie ieņēmumi rodas gadījumos, kad uzņēmumi pilnībā vai daļēji slēpj savus ienākumus, lai samazinātu maksājamos nodokļus. Lai gan šī problēma Latvijā joprojām ir aktuāla, pēdējos gados vērojami nelieli uzlabojumi. 2025. gadā ienākumu neuzrādīšanas līmenis samazinājās no 15,2% līdz 14,8%, kas liecina par pakāpenisku nodokļu disciplīnas nostiprināšanos.

Savukārt nereģistrētā nodarbinātība izpaužas kā darbinieku nodarbināšana bez oficiāla darba līguma vai arī nepilnīga darba attiecību uzrādīšana. Pētījuma dati rāda, ka 2025. gadā Latvijā neuzrādīto darbinieku īpatsvars bija 10% no kopējā nodarbināto skaita, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tas norāda uz pozitīvām pārmaiņām darba tirgū un efektīvāku uzraudzību.

Nozaru griezumā: kur ēnu ekonomika ir visizplatītākā?

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā būtiski atšķiras starp dažādām tautsaimniecības nozarēm. 2025. gada dati liecina, ka visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām bija būvniecības nozarē, kur tas sasniedza 29,5%. Lai gan salīdzinājumā ar 2024. gadu tas ir samazinājies par 4,3 procentpunktiem, būvniecība joprojām tiek uzskatīta par vienu no riska nozarēm attiecībā uz aplokšņu algām, nereģistrētu nodarbinātību un neuzrādītiem ienākumiem.

Otrs augstākais ēnu ekonomikas līmenis bija mazumtirdzniecībā, kur tas sasniedza 24,5%. Arī šajā nozarē vērojams uzlabojums, jo gadu iepriekš rādītājs bija 26,2%. Pakalpojumu sektorā ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājās no 23,6% līdz 22,3%, kas liecina par pakāpenisku uzņēmējdarbības vides sakārtošanos un efektīvāku uzraudzību.

Atšķirīga tendence novērota ražošanā un vairumtirdzniecībā. Ražošanas nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga no 17,3% līdz 19,2%, savukārt vairumtirdzniecībā tas palielinājās no 13% līdz 15,6%. Šie dati norāda, ka atsevišķās nozarēs joprojām pastāv problēmas ar nodokļu nomaksu un ienākumu uzrādīšanu.

Eksperti norāda, ka ēnu ekonomikas izplatību ietekmē vairāki faktori, tostarp skaidras naudas aprite, sarežģīts normatīvais regulējums, darbaspēka izmaksas un konkurences spiediens. Valdības apstiprinātajā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027. gadam uzsvērts, ka īpaša uzmanība jāpievērš nozarēm ar augstāku ēnu ekonomikas risku, veicinot digitālu uzskaiti, efektīvāku kontroli un uzņēmēju motivāciju strādāt legāli.