Degvielas cenu dinamika Latvijā

Degvielas cenu attīstība Latvijā pēdējos gados ir kļuvusi par būtisku ekonomisko indikatoru, kas tieši ietekmē gan mājsaimniecību izdevumus, gan uzņēmumu konkurētspēju. Cenas degvielas tirgū neveidojas izolēti – tās ir cieši saistītas ar globālajiem naftas tirgiem, ģeopolitiskajiem notikumiem, nodokļu politiku un piegādes ķēžu stabilitāti. Tādēļ jebkuras straujas izmaiņas starptautiskajā vidē salīdzinoši ātri atspoguļojas arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās.

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati parāda, ka 2026. gadā ir novērojams jauns degvielas cenu pieauguma vilnis, kas seko pēc relatīvas stabilizācijas perioda 2023. un 2024. gadā. Īpaši izteikts cenu kāpums fiksēts 2026. gada sākumā, kad pieaugums skāris visus degvielas veidus – dīzeļdegvielu, benzīnu un auto gāzi. Šī dinamika iezīmē tendenci, ka degvielas tirgus atkal kļūst jutīgs pret ārējiem satricinājumiem.

Būtiska nozīme šajā kontekstā ir ģeopolitiskajai situācijai. Militārais konflikts Irānā un ar to saistītie riski piegādēm caur Hormuza šaurumu – vienu no svarīgākajiem naftas tranzīta ceļiem pasaulē – ir radījuši spiedienu uz globālajām naftas cenām. Tā rezultātā degvielas cenas Eiropā un arī Latvijā ir pieaugušas, jo tirgos tiek iecenots gan reāls piegāžu traucējumu risks, gan nenoteiktība par turpmāko attīstību .

Papildus ģeopolitikai degvielas cenu līmeni ietekmē arī strukturāli faktori, piemēram, akcīzes nodokļi, pievienotās vērtības nodoklis un loģistikas izmaksas. Latvijā nodokļu īpatsvars degvielas cenā ir būtisks, un tas nozīmē, ka pat pie stabilām naftas cenām gala patērētājam cenas var saglabāties augstas 

CSP dati un metodoloģiskais konteksts

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par degvielas cenām balstās uz patēriņa cenu indeksa (PCI) aprēķinu metodoloģiju, kas nodrošina salīdzināmus un regulāri atjaunināmus rādītājus par cenu līmeņa izmaiņām Latvijā. Degvielas cenas šajā kontekstā tiek analizētas kā daļa no transporta izdevumu grupas, kurai ir būtiska ietekme uz kopējo inflāciju.

Datu pamatā ir regulāri cenu novērojumi mazumtirdzniecībā, aptverot dažādus degvielas veidus – dīzeļdegvielu, 95. un 98. markas benzīnu, kā arī auto gāzi. Cenas tiek reģistrētas noteiktos tirdzniecības punktos visā valstī, nodrošinot reprezentatīvu priekšstatu par tirgus situāciju. Parasti dati tiek izteikti kā vidējās cenas noteiktā periodā, šajā gadījumā – eiro par 10 litriem, kas ļauj ērtāk salīdzināt dinamiku laika griezumā.

Svarīgi uzsvērt, ka CSP publicētie procentuālie rādītāji – gan mēneša, gan gada izmaiņas – atspoguļo relatīvo cenu līmeņa izmaiņu, nevis absolūtās cenu starpības. Piemēram, 21,0 % pieaugums mēneša laikā nozīmē būtisku cenu kāpumu ļoti īsā periodā, kas parasti ir saistīts ar ārējiem šokiem, piemēram, naftas cenu svārstībām vai piegādes riskiem.

Metodoloģiski būtiski ir arī tas, ka degvielas cenu dinamika bieži tiek analizēta vairākos salīdzinājuma griezumos:

• mēneša izmaiņas (piemēram, marts pret februāri), kas atklāj īstermiņa svārstības;
• gada izmaiņas (marts pret iepriekšējā gada martu), kas parāda strukturālās tendences;
• salīdzinājums ar iepriekšējo gadu kopumā, kas ļauj izvērtēt ilgāka termiņa attīstību.

Papildus jāņem vērā, ka degvielas cenas PCI ietvaros netiek koriģētas pēc sezonāliem faktoriem, tāpēc novērojamās svārstības tieši atspoguļo tirgus realitāti. Tas nozīmē, ka sezonālie pieprasījuma pieaugumi (piemēram, vasaras mēnešos) vai kritumi (ziemā) ir skaidri redzami datos.

2026. gada marta cenu pieaugums (mēneša griezumā)

2026. gada martā Latvijā tika fiksēts straujš degvielas cenu kāpums, kas, salīdzinot ar februāri, sasniedza 21,0 %. Šāds pieaugums viena mēneša laikā uzskatāms par būtisku un norāda uz spēcīgu ārējo faktoru ietekmi uz tirgu. Degvielas cenu dinamika šajā periodā nebija vienmērīga – atšķirības starp degvielas veidiem bija ievērojamas, un tieši dīzeļdegviela kļuva par galveno cenu pieauguma virzītājspēku.

Kopējais degvielas cenu pieaugums

Kopējais cenu līmeņa pieaugums 21,0 % apmērā norāda uz plaša mēroga sadārdzinājumu visā degvielas segmentā. Šāds kāpums īsā laikā parasti veidojas kombinējoties vairākiem faktoriem – straujam naftas cenu pieaugumam pasaules tirgos, piegādes riskiem un tirgus dalībnieku reakcijai uz nenoteiktību. Latvijā šīs izmaiņas relatīvi ātri atspoguļojas mazumtirdzniecības cenās.

Dīzeļdegvielas ietekme

Dīzeļdegvielas cenas martā pieauga par 25,4 %, kas ir būtiski virs kopējā degvielas cenu pieauguma līmeņa. Tas norāda, ka tieši šis degvielas veids visvairāk ietekmēja kopējo statistiku. Dīzeļdegviela ir kritiski svarīga transporta un loģistikas sektorā, tādēļ tās cenu svārstības parasti ir izteiktākas un ātrāk reaģē uz globālajiem piedāvājuma traucējumiem. Straujais kāpums var būt saistīts ar piegāžu ierobežojumiem vai pieprasījuma pieaugumu, kā arī ar tirgus gaidām attiecībā uz turpmāko situācijas attīstību.

Benzīna cenu dinamika

Benzīna cenas pieauga par 11,3 %, kas, lai gan ir būtisks pieaugums, ir ievērojami mērenāks nekā dīzeļdegvielai. Tas apstiprina, ka benzīna segments šajā periodā bijis salīdzinoši stabilāks. Benzīna cenu dinamika parasti ir mazāk svārstīga, jo pieprasījuma struktūra ir diversificētāka un mazāk atkarīga no komerciālā transporta sektora.

Auto gāzes cenu izmaiņas

Auto gāzes cenas martā pieauga par 7,5 %, kas ir viszemākais pieaugums starp analizētajiem degvielas veidiem. Tas atbilst arī ilgtermiņa tendencēm, kur auto gāze demonstrē zemāku volatilitāti. Šis segments bieži vien kalpo kā alternatīva tradicionālajiem degvielas veidiem, un tā cenu svārstības ir pakāpeniskākas.

Gada griezuma analīze (2026. gada marts pret 2025. gada martu)

Salīdzinot 2026. gada martu ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, degvielas cenu pieaugums Latvijā saglabājies augsts, sasniedzot 18,5 %. Lai gan šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā mēneša griezumā novērotais kāpums, tas skaidri norāda uz noturīgu augšupejošu tendenci degvielas tirgū ilgākā laika periodā.

Izteiktākās izmaiņas gada laikā fiksētas dīzeļdegvielas segmentā, kur cenas pieaugušas par 24,1 %. Tas vēlreiz apstiprina dīzeļdegvielas dominējošo lomu cenu svārstībās un tās augsto jutību pret ārējiem faktoriem. Ņemot vērā dīzeļdegvielas nozīmi komerciālajā transportā un loģistikā, šāds pieaugums var radīt ķēdes efektu arī citās nozarēs, paaugstinot transporta un piegādes izmaksas.

Benzīna cenu pieaugums gada laikā bijis ievērojami mērenāks – 7,5 %. Šī atšķirība starp benzīnu un dīzeļdegvielu liecina par atšķirīgu pieprasījuma struktūru un tirgus mehānismiem. Benzīna cenas vairāk ietekmē patēriņa paradumi un sezonālās svārstības, savukārt dīzeļdegvielu lielā mērā nosaka industriālais un loģistikas pieprasījums.

Auto gāzes cenas gada laikā pieaugušas par 4,3 %, kas ir viszemākais pieaugums starp visiem degvielas veidiem. Tas saskan ar ilgtermiņa tendenci, ka auto gāzes tirgus ir stabilāks un mazāk pakļauts straujām svārstībām. Šāda dinamika var veicināt auto gāzes kā alternatīva energoresursa pievilcību, īpaši laikā, kad citu degvielas veidu cenas strauji pieaug.

Cenu izmaiņas pret iepriekšējo gadu kopumā

Papildus gada griezuma salīdzinājumam starp konkrētiem mēnešiem, būtisku ieskatu sniedz arī cenu līmeņa izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo gadu kopumā. Šajā skatījumā 2026. gada marts iezīmē, ka degvielas cenas Latvijā ir par 19,3 % augstākas nekā 2025. gadā vidēji, kas apstiprina vispārēju cenu līmeņa paaugstināšanos ilgākā laika periodā.

Arī šajā griezumā visstraujākais pieaugums vērojams dīzeļdegvielai – par 24,6 %. Tas konsekventi atkārtojas visos analīzes līmeņos un norāda uz strukturālu spiedienu tieši šajā segmentā. Dīzeļdegvielas cenu pieaugums ilgtermiņā īpaši ietekmē transporta, loģistikas un ražošanas izmaksas, kas savukārt var tikt pārnestas uz gala patērētāju cenām citās nozarēs.

Benzīna cenas pieaugušas par 8,3 %, saglabājot mērenāku pieauguma tempu salīdzinājumā ar dīzeļdegvielu. Šāda dinamika liecina par relatīvi stabilāku tirgus situāciju benzīna segmentā, kur cenu svārstības ir mazāk izteiktas un vairāk izlīdzinātas laika gaitā.

Savukārt auto gāzes cenas pieaugušas par 6,8 %, kas vēlreiz apliecina šī energoresursa zemāko volatilitāti. Lai gan arī šeit novērojams cenu kāpums, tas ir pakāpeniskāks un mazāk pakļauts straujām izmaiņām, kas var būt nozīmīgs faktors patērētāju izvēlē.

Kopējā aina liecina, ka 2026. gadā degvielas tirgus Latvijā darbojas augstāku cenu līmenī nekā iepriekšējā gadā, un šis pieaugums ir sistemātisks, nevis epizodisks. Tas norāda uz ilgtermiņa tendenci, kur cenu kāpumu nosaka ne tikai īstermiņa satricinājumi, bet arī plašāki ekonomiskie un tirgus faktori.