Degvielas cenas Latvijā turpinās augt

Degvielas cenas Latvijā septembra sākumā atkal pārsniegušas divu eiro robežu, un tuvākajā laikā autovadītājiem jārēķinās ar iespējamu turpmāku sadārdzinājumu. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītāja Ieva Ligere prognozē, ka degvielas cena varētu pieaugt vēl līdz aptuveni 10 centiem litrā. Rīgā 95. markas benzīna cena vairākās degvielas uzpildes stacijās jau sasniegusi divus eiro, savukārt dīzeļdegviela maksā aptuveni 2,05-2,10 eiro litrā.

Viens no galvenajiem cenu kāpuma iemesliem ir nestabilā situācija pasaules naftas tirgū. Latvijas tirgotāji iepērk gatavus naftas produktus, tāpēc vietējās cenas ir cieši saistītas ar degvielas vairumtirdzniecības cenām starptautiskajos tirgos. Izmaiņas tajos Latvijas degvielas uzpildes stacijās parasti kļūst redzamas ar vairāku dienu nobīdi.

Īpaši lielu ietekmi rada ģeopolitiskais saspīlējums Tuvajos Austrumos un traucējumi Hormuza šaurumā. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) augustā prognozēja, ka pasaules naftas piedāvājums 2026. gadā varētu samazināties vidēji par 4,3 miljoniem barelu dienā. Jūlijā globālais piedāvājums bija par 6,3 miljoniem barelu dienā mazāks nekā pirms gada.

Papildu spiedienu rada arī ierobežotais dīzeļdegvielas piedāvājums un sarukušie krājumi. IEA norāda, ka dīzeļdegvielas, benzīna un aviācijas degvielas tirgū piegāžu traucējumu dēļ ievērojami pieaugušas pārstrādes maržas. Latvijā situācijai tiek sekots arī valsts līmenī - Ekonomikas ministrija regulāri monitorē naftas produktu biržas un mazumtirdzniecības cenu izmaiņas.

Hormuza šauruma un piegāžu traucējumu ietekme uz degvielas cenām

Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas pašlaik ietekmē degvielas cenas, ir situācija Hormuza šaurumā. Tas savieno Persijas līci ar Omānas līci un ir viens no nozīmīgākajiem naftas transportēšanas ceļiem pasaulē. Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka 2025. gadā caur Hormuza šaurumu dienā tika pārvadāti aptuveni 20 miljoni barelu jēlnaftas un naftas produktu, kas veidoja aptuveni ceturto daļu no pasaules naftas tirdzniecības pa jūru.

Situācija 2026. gadā ir būtiski mainījusies. ASV Enerģētikas informācijas administrācija aprēķinājusi, ka naftas un citu šķidro naftas produktu plūsma caur Hormuza šaurumu otrajā ceturksnī samazinājās līdz vidēji 4,9 miljoniem barelu dienā. Salīdzinājumam - 2025. gada pēdējā ceturksnī tie bija 21,6 miljoni barelu dienā.

Piegāžu problēmas palielina arī transportēšanas izmaksas. Septembrī kuģu satiksme Hormuza šaurumā joprojām bija ievērojami zemāka par ierasto līmeni, bet paaugstinātā drošības riska dēļ strauji augušas kravu apdrošināšanas izmaksas. Emirates National Oil Company pārstāvis norādījis, ka kara riska prēmijas atsevišķos gadījumos var sasniegt pat 10% no kravas vērtības, bet kopējās tranzīta izmaksas var būt 10-20 miljoni ASV dolāru.

Tas ietekmē arī Eiropas degvielas tirgu. Ierobežotas piegādes un dārgāka loģistika palielina gatavo naftas produktu cenas, īpaši dīzeļdegvielai. IEA norāda, ka pašreizējie piegāžu traucējumi ir izraisījuši ievērojamu dīzeļdegvielas un citu pārstrādāto produktu sadārdzinājumu.

Kā pasaules tirgus cenu izmaiņas nonāk līdz Latvijas degvielas uzpildes stacijām

Degvielas cena Latvijas uzpildes stacijās nav atkarīga tikai no jēlnaftas cenas. Latvijas tirgotāji galvenokārt iepērk jau pārstrādātus naftas produktus, tādēļ būtiska nozīme ir gatavās degvielas vairumtirdzniecības cenām Eiropā. Ja starptautiskajos tirgos sadārdzinās benzīns vai dīzeļdegviela, pēc noteikta laika šīs izmaiņas sasniedz arī Latvijas autovadītājus.

Ekonomikas ministrija norāda, ka Latvijā tiek regulāri uzraudzīta gan naftas un gāzeļļas cenu dinamika Eiropas biržās, gan degvielas mazumtirdzniecības cenu attīstība lielākajos uzpildes staciju tīklos. Informācija ministrijas izveidotajā monitoringa rīkā tiek atjaunota katru dienu.

Degvielas gala cenu būtiski ietekmē arī nodokļi. No 2026. gada sākuma standarta akcīzes nodokļa likme svinu nesaturošam benzīnam Latvijā ir 555 eiro par 1000 litriem, bet dīzeļdegvielai - 467 eiro par 1000 litriem. Reaģējot uz straujo energoresursu sadārdzinājumu, valdība dīzeļdegvielai ieviesa pagaidu samazinātu akcīzes nodokļa likmi - 396 eiro par 1000 litriem. Sākotnēji atvieglojums bija paredzēts līdz jūnija beigām, taču vēlāk tas tika pagarināts līdz 2026. gada beigām.

Cenu svārstības šogad bijušas ievērojamas. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2026. gada jūlijā degviela Latvijā bija par 9,9% dārgāka nekā gadu iepriekš. Dīzeļdegvielas cena gada laikā pieauga par 10%, bet benzīna - par 11,3%.

Degvielas cenu prognozes un iespējamā ietekme uz Latvijas iedzīvotājiem

Tuvākajā laikā straujš degvielas cenu kritums Latvijā nav gaidāms. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītāja Ieva Ligere norāda, ka pašreizējās iepirkuma cenu tendences varētu palielināt cenu degvielas uzpildes stacijās vēl par aptuveni 10 centiem litrā. Precīzu brīdi, kad cenas stabilizēsies, gan prognozēt ir sarežģīti, jo situāciju būtiski ietekmē notikumi Tuvajos Austrumos un piegādes caur Hormuza šaurumu.

Arī Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati neliecina par ātru situācijas normalizēšanos. IEA prognozē, ka pasaules naftas piedāvājums 2026. gadā samazināsies vidēji par 4,3 miljoniem barelu dienā. Jūlijā pasaules naftas krājumi saruka par 69 miljoniem barelu, bet kopš konflikta sākuma - par aptuveni 410 miljoniem barelu. Īpaši saspringta situācija saglabājas dīzeļdegvielas un citu pārstrādāto naftas produktu tirgū.

Latvijas iedzīvotāji cenu kāpumu jau izjūt. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2026. gada augustā degvielas cenas mēneša laikā palielinājās par 8,8%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 11,5%, bet benzīns - par 2,9%. Salīdzinot ar 2025. gada augustu, degviela bija par 22,1% dārgāka.

Dārgāka degviela ietekmē ne tikai privāto autovadītāju izdevumus. Tā palielina transporta, loģistikas un uzņēmumu izmaksas, kas var atspoguļoties arī citu preču un pakalpojumu cenās. Augustā tieši transporta grupa, galvenokārt degvielas sadārdzinājuma dēļ, bija viens no būtiskākajiem patēriņa cenu pieauguma faktoriem Latvijā.