Degvielai akcīze nepalīdz, piedāvā samazināt PVN

Degvielas cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos kļuvis par būtisku ekonomikas un sabiedrības problēmu, ietekmējot gan mājsaimniecību izdevumus, gan uzņēmumu konkurētspēju. Degviela ir viens no galvenajiem izmaksu posteņiem transporta, lauksaimniecības un loģistikas nozarēs, tāpēc tās sadārdzinājums tieši ietekmē arī preču un pakalpojumu cenas, veicinot kopējo inflāciju valstī.

Situāciju vēl vairāk sarežģī globālie faktori. Naftas cenas pasaules tirgos būtiski svārstās, un tās ietekmē ģeopolitiskie notikumi, īpaši Tuvajos Austrumos, kas nodrošina ievērojamu daļu pasaules naftas ieguves. Līdz ar to pat notikumi tālu ārpus Latvijas robežām var tieši ietekmēt degvielas cenu vietējās uzpildes stacijās.

Papildus tirgus faktoriem nozīmīgu lomu degvielas gala cenā spēlē arī nodokļi. Latvijā degvielas cenu būtisku daļu veido akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas kopā var veidot ievērojamu daļu no gala cenas litrā. Tas nozīmē, ka politiskie lēmumi par nodokļu izmaiņām tieši ietekmē gan cenu līmeni, gan valsts budžeta ieņēmumus.

Ņemot vērā šo situāciju, valdība meklē risinājumus, kā ierobežot degvielas cenu kāpumu. Līdz šim galvenais instruments bijis akcīzes nodokļa samazinājums, tomēr, kā liecina aktuālā pieredze, ar to vien nepietiek, lai sasniegtu būtisku cenu kritumu. Tieši tāpēc diskusijās arvien biežāk parādās jautājums par papildu pasākumiem, tostarp PVN samazināšanu degvielai.

Akcīzes nodokļa samazinājums – gaidas un realitāte

Akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai tika ieviests kā ātrs instruments, lai mazinātu straujo cenu kāpumu un atvieglotu slogu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem šim solim vajadzēja samazināt degvielas cenu par aptuveni 8,6 centiem litrā, tādējādi pietuvinot to valdības noteiktajam mērķim.

Tomēr praksē šis efekts izrādījies daudz mazāks vai pat gandrīz nemanāms. Pēc akcīzes samazināšanas degvielas cenas daudzviet saglabājās līdzīgā līmenī vai pat turpināja pieaugt, kas radīja šaubas par šī instrumenta efektivitāti.

Viens no skaidrojumiem ir laika nobīde – samazinātā akcīze attiecas uz degvielu, kas vēl tikai pakāpeniski nonāk tirgū no noliktavām, līdz ar to cenu izmaiņas uzpildes stacijās neparādās uzreiz. Turklāt dažādiem tirgotājiem ir atšķirīgi degvielas iepirkuma nosacījumi, kas nozīmē, ka cenu dinamika var būt nevienmērīga.

Būtisku lomu spēlē arī ārējie faktori. Lai gan nodokļu samazinājums teorētiski samazina cenu, šo efektu var “apēst” naftas cenu svārstības pasaules tirgos. Tieši šī iemesla dēļ pat relatīvi ievērojams akcīzes samazinājums nespēj nodrošināt stabilu un ilgstošu cenu kritumu.

Rezultātā kļuva skaidrs, ka ar vienu fiskālu instrumentu nepietiek. Ekonomikas ministrija jau sākotnēji bija piedāvājusi plašāku pieeju, tostarp lielāku vai pakāpenisku akcīzes samazinājumu, taču pieņemtais kompromiss nedeva gaidīto efektu. 

Globālo tirgu ietekme uz degvielas cenām

Degvielas cenas Latvijā lielā mērā nosaka nevis vietējie politiskie lēmumi, bet gan situācija starptautiskajos energoresursu tirgos. Naftas cenu svārstības pasaules biržās ir galvenais faktors, kas ietekmē degvielas izmaksas, un tās var strauji mainīties pat dažu nedēļu laikā. Šīs svārstības bieži izraisa ģeopolitiskā nestabilitāte, īpaši Tuvajos Austrumos, kā arī piegādes traucējumi vai globālā pieprasījuma pieaugums.

Šādos apstākļos pat būtiski nodokļu samazinājumi var nedot gaidīto efektu. Ja naftas cena pasaules tirgū pieaug, tas var pilnībā kompensēt jebkādu cenu kritumu, ko radījusi akcīzes samazināšana. Līdz ar to degvielas gala cena Latvijā bieži vien atspoguļo globālo tirgu dinamiku vairāk nekā vietējo nodokļu politiku.

Papildus tam jāņem vērā, ka Latvija ir importējoša valsts bez būtiskiem vietējiem energoresursiem, kas nozīmē augstu atkarību no ārējiem piegādātājiem. Tas ierobežo valsts spēju tieši ietekmēt cenu līmeni, un valdības rīcībā esošie instrumenti galvenokārt ir saistīti ar nodokļu politiku.

Degvielas cenas ietekmē arī reģionālā konkurence. Piemēram, nodokļu atšķirības starp Baltijas valstīm un Poliju nozīmē, ka pat nelielas izmaiņas var novirzīt pieprasījumu uz kaimiņvalstīm, kur degviela ir lētāka. Tas rada papildu spiedienu uz Latvijas tirgu un politikas veidotājiem, kuriem jāņem vērā ne tikai globālie, bet arī reģionālie faktori. 

Ekonomikas ministrijas sākotnējais piedāvājums

Ekonomikas ministrija jau sākotnēji uzsvēra, ka vienreizējs un relatīvi neliels akcīzes samazinājums nebūs pietiekams instruments, lai būtiski ietekmētu degvielas cenu gala līmeni. Tāpēc tika piedāvāts daudz plašāks un elastīgāks risinājums – akcīzes samazinājumu ieviest vairākos līmeņos, pielāgojot to tirgus situācijai un cenu svārstībām. Šāda pieeja paredzētu pakāpenisku nodokļa samazināšanu līdz brīdim, kad degvielas cena sasniegtu politiski noteikto mērķi.

Šī ideja balstījās izpratnē par degvielas cenu struktūru. Liela daļa cenas Latvijā ir ārēji noteikta – degvielas iepirkuma izmaksas un nodokļi kopā veido lielāko daļu gala cenas, savukārt tirgotāju ietekme ir salīdzinoši neliela. Tas nozīmē, ka, lai panāktu jūtamu cenu kritumu, nepieciešami sistemātiski un pietiekami apjomīgi pasākumi, nevis vienreizējs kompromisa risinājums.

Tomēr valdības līmenī tika pieņemts ierobežotāks variants – vienreizējs akcīzes samazinājums, kas bija politisks kompromiss starp vēlmi mazināt cenu spiedienu un nepieciešamību saglabāt budžeta ieņēmumus. Šāds risinājums neparedzēja automātisku reakciju uz turpmākajām tirgus izmaiņām, kas nozīmēja, ka tas ātri var zaudēt efektivitāti.

Turklāt Ekonomikas ministrijas skatījumā bija svarīgi ne tikai īstermiņā samazināt cenas, bet arī saglabāt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju reģionā. Ja degvielas cenas Latvijā saglabājas augstākas nekā kaimiņvalstīs, uzņēmumi – īpaši lauksaimniecībā un transportā – nonāk neizdevīgākā situācijā. Tas jau šobrīd ir redzams praksē, kur degvielas sadārdzinājums palielina ražošanas izmaksas un var ietekmēt pat uzņēmumu darbības apjomu. 

Jaunie priekšlikumi degvielas cenu samazināšanai

Pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka akcīzes samazinājums viens pats nespēj nodrošināt būtisku cenu kritumu, valdībā tika virzīts plašāks pasākumu kopums. Ekonomikas ministrija piedāvā skatīt vairākus instrumentus vienlaikus, lai ietekmētu gan cenu līmeni, gan tirgus uzvedību. Starp tiem ir ne tikai nodokļu izmaiņas, bet arī regulējoši mehānismi, kas varētu ierobežot cenu pieaugumu.

Viens no apspriestajiem risinājumiem ir virspeļņas nodokļa ieviešana degvielas mazumtirgotājiem. Šāds instruments paredzētu, ka ārkārtas situācijās uzņēmumu papildu peļņa tiek daļēji novirzīta atpakaļ sabiedrības labā, tādējādi mazinot cenu spiedienu. Par šādu pieeju valdībā jau notikušas diskusijas, un tā tiek vērtēta kā papildinošs instruments līdztekus nodokļu izmaiņām.

Papildus tam tiek apsvērta arī stratēģisko naftas rezervju izmantošana. Šāds solis varētu īslaicīgi palielināt piedāvājumu tirgū un samazināt cenu spiedienu, īpaši situācijās, kad cenu kāpumu izraisa piegādes traucējumi vai spekulatīvi faktori. Tomēr eksperti uzsver, ka arī šis ir tikai viens no elementiem, jo degvielas cena veidojas no vairākiem savstarpēji saistītiem faktoriem.

Diskusijās parādās arī nepieciešamība pēc elastīgākas nodokļu politikas. Ideja paredz nevis vienreizējus lēmumus, bet mehānismus, kas ļautu ātrāk reaģēt uz cenu svārstībām – piemēram, automātiski pielāgot nodokļu slogu atkarībā no tirgus situācijas. Tas ļautu izvairīties no situācijas, kurā pieņemtais risinājums jau pēc dažām nedēļām zaudē efektivitāti.

Šo priekšlikumu kopīgais mērķis ir panākt stabilāku un prognozējamāku degvielas cenu līmeni, vienlaikus mazinot negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Tie arī parāda, ka degvielas cenu problēmu nav iespējams atrisināt ar vienu instrumentu – nepieciešama kombinēta pieeja, kas aptver gan nodokļus, gan tirgus regulējumu.

PVN samazināšana degvielai – radikālākais risinājums

Diskusijās par turpmākajiem soļiem arvien lielāku uzmanību iegūst pievienotās vērtības nodokļa samazināšana degvielai. Atšķirībā no akcīzes, kas ir fiksēts nodoklis uz litru, PVN tiek aprēķināts procentuāli no gala cenas, tāpēc tā ietekme uz cenu var būt tiešāka un pamanāmāka. Latvijā PVN likme degvielai ir 21%, un tas veido būtisku daļu no kopējās cenas.

Analizējot degvielas cenu struktūru, redzams, ka nodokļi kopumā var veidot gandrīz pusi no gala cenas. Piemēram, aptuveni 0,83 eiro no litra cenas veido nodokļi, no kuriem ap 0,31 eiro ir PVN un vēl lielāka daļa – akcīze. Tas nozīmē, ka PVN samazināšana teorētiski varētu radīt tūlītēju un jūtamu cenas kritumu, īpaši augstu cenu apstākļos.

Ekonomikas ministrija, atsaucoties uz citu valstu pieredzi, uzskata, ka šāds solis varētu palīdzēt uzlabot arī Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Polija un Spānija jau iepriekš izmantojušas līdzīgus instrumentus, samazinot nodokļu slogu degvielai, lai mazinātu cenu spiedienu uz ekonomiku. Šāda pieeja ļauj ne tikai samazināt izmaksas vietējiem uzņēmumiem, bet arī novērst situāciju, kur patērētāji un uzņēmumi dodas uz kaimiņvalstīm, kur degviela ir lētāka.

Vienlaikus šis risinājums tiek uzskatīts par politiski un fiskāli sarežģītāku. PVN ir viens no nozīmīgākajiem valsts budžeta ieņēmumu avotiem, un tā samazināšana var radīt ievērojamu ieņēmumu kritumu. Tas nozīmē, ka jebkādas izmaiņas šajā nodoklī prasa rūpīgu izvērtējumu un līdzsvaru starp cenu samazināšanu un budžeta stabilitāti.