Degviela mēneša laikā sadārdzinājusies par 8,7%

2026. gada aprīlī degvielas cenas Latvijā turpināja strauji pieaugt, un mēneša laikā vidējais cenu līmenis palielinājās par 8,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielāko ietekmi uz sadārdzinājumu radīja dīzeļdegvielas cenu kāpums, kas sasniedza 8,7%, savukārt benzīns kļuva par 8,2% dārgāks. Visstraujāk pieauga auto gāzes cenas – par 11,6%.

Statistika rāda, ka degvielas cenas Latvijā sasniegušas vienu no augstākajiem līmeņiem pēdējos gados. Dīzeļdegvielas vidējā mazumtirdzniecības cena aprīlī pieauga līdz 2,051 eiro par litru, kas ir augstākais rādītājs valsts vēsturē. Arī auto gāzes cena sasniedza rekordaugstu līmeni – 1,07 eiro par litru.

Eksperti degvielas cenu kāpumu saista ar nestabilo situāciju energoresursu tirgos, pieaugošām naftas produktu izmaksām un ģeopolitiskajiem riskiem Eiropā. CSP iepriekš norādīja, ka straujās cenu pārmaiņas rada būtiskus izaicinājumus transporta nozarei, uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Kāpēc degvielas cenas turpina pieaugt?

Degvielas cenu kāpumu Latvijā šogad būtiski ietekmējušas pārmaiņas pasaules naftas tirgū un pieaugošā ģeopolitiskā spriedze. Eksperti norāda, ka viens no galvenajiem faktoriem ir nestabilitāte Tuvajos Austrumos, īpaši situācija Hormuza šaurumā, caur kuru tiek transportēta ievērojama daļa pasaules naftas eksporta. Tirgus bažas par iespējamiem piegāžu traucējumiem izraisījušas strauju naftas cenu kāpumu biržās, un tas ātri atspoguļojies arī degvielas cenās Latvijā.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija skaidro, ka cenu pieaugums Baltijā nav vienāds, jo katras valsts tirgu ietekmē atšķirīgi nodokļi, loģistikas izmaksas un degvielas piegādes ķēdes. Latvijā cenu kāpums līdz šim bijis mērenāks nekā Lietuvā, taču dīzeļdegvielas cenas joprojām saglabājas ļoti augstas.

Papildu ietekmi rada arī biodegvielas piejaukuma prasības un sezonālās izmaiņas degvielas sastāvā. Nozares pārstāvji norāda, ka pāreja uz vasaras degvielu un biokomponentu izmaksas palielina gala cenu autovadītājiem. Vienlaikus tirgū saglabājas neskaidrība par turpmāko naftas cenu attīstību, tāpēc tuvākajos mēnešos iespējamas vēl jaunas cenu svārstības.

Degvielas cenu kāpums ietekmē transporta nozari un mājsaimniecības

Straujais degvielas cenu pieaugums arvien vairāk ietekmē gan transporta uzņēmumus, gan ikdienas autovadītājus. Pasažieru pārvadātāji norādījuši, ka dīzeļdegvielas sadārdzinājums būtiski palielina izmaksas reģionālajos autobusos un komerctransportā. Satiksmes ministrija un Autotransporta direkcija martā vienojās par lielākiem avansa maksājumiem pārvadātājiem, lai mazinātu cenu pieauguma radīto spiedienu uz nozari.

Arī mājsaimniecības sāk arvien vairāk izjust degvielas cenu kāpuma sekas. Finanšu ministrija norādījusi, ka degvielas cenu lēciens martā būtiski paātrināja inflāciju Latvijā. Dīzeļdegvielas un benzīna sadārdzinājums palielina ne tikai transporta izmaksas, bet arī ietekmē pārtikas piegādes, loģistiku un pakalpojumu cenas.

Vienlaikus degvielas tirgotāji uzsver, ka Latvijā cenu pieaugums līdz šim bijis mazāks nekā vairākās citās Eiropas valstīs. Nozares pārstāvji skaidro, ka Lietuvā cenu kāpumu papildus ietekmēja augstāks akcīzes nodoklis un stingrākas biopiemaisījumu prasības.

Vai degvielas cenas tuvākajā laikā varētu samazināties?

Pēc straujā cenu kāpuma aprīlī tirgū parādījušās pirmās pazīmes, ka degvielas cenas Latvijā varētu stabilizēties. Eiropas Komisijas dati liecina, ka aprīļa beigās dīzeļdegvielas cena Latvijā nedēļas laikā samazinājās par 6,7%, savukārt benzīna cena saruka par 0,4%. Tas saistīts ar nelielu naftas cenu kritumu pasaules biržās un piegāžu situācijas uzlabošanos.

Ekonomikas ministrija norādījusi, ka mazumtirdzniecības cenas sāk sekot biržas cenu korekcijām, taču tirgū joprojām saglabājas augsta svārstību iespējamība. Eksperti uzsver, ka situācija energoresursu tirgos ir ļoti jutīga pret ģeopolitiskiem notikumiem, īpaši Tuvajos Austrumos. Ja piegāžu riski atkal pieaugs, degvielas cenas var strauji mainīties dažu dienu laikā.

Vienlaikus vairāki nozares pārstāvji prognozē, ka vasaras sākumā cenas varētu kļūt mērenākas, ja saglabāsies stabila naftas ieguve un nebūs jaunu piegāžu ierobežojumu. Auto nozares analītiķi norāda, ka maija sākumā dīzeļdegvielas cena Latvijā jau noslīdējusi zem 1,95 eiro par litru, kas ir zemāk nekā aprīļa rekordaugstajos punktos.

Valdība un nozare meklē risinājumus cenu mazināšanai

Straujais degvielas cenu kāpums pēdējos mēnešos licis valdībai un nozares pārstāvjiem apspriest iespējamos atbalsta pasākumus. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis martā pieļāva iespēju tirgū laist daļu no valsts naftas rezervēm, lai mazinātu cenu spiedienu un stabilizētu situāciju degvielas tirgū. Tika minēts, ka ārkārtas gadījumā Latvija varētu izmantot līdz pat 40 000 tonnu rezervju.

Vienlaikus valdība pieņēma Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kas stājās spēkā 1. aprīlī. Tas paredz vairākus mehānismus cenu svārstību mazināšanai un stingrāku tirgus uzraudzību. Eiropas Komisijas dati rāda, ka pēc šiem pasākumiem aprīļa beigās dīzeļdegvielas cenas Latvijā sāka samazināties.

Konkurences padome pēc tirgus izpētes secināja, ka degvielas cenu kāpumu 2026. gada sākumā galvenokārt noteica ārējie faktori – straujais naftas produktu cenu pieaugums starptautiskajos tirgos un ģeopolitiskā situācija. Padomes rīcībā esošā informācija neliecina, ka cenu kāpumu būtu izraisījusi degvielas tirgotāju uzcenojuma palielināšana. Benzīna iepirkuma cenas šā gada pirmajā ceturksnī pieauga aptuveni par 37%, bet dīzeļdegvielai kāpums sasniedza apmēram 70%.

Autovadītāji arvien biežāk izvēlas ekonomiskākus pārvietošanās veidus

Pieaugot degvielas cenām, Latvijā mainās arī autovadītāju paradumi. Aptauju dati rāda, ka arvien vairāk cilvēku sāk rūpīgāk plānot ikdienas braucienus, izvēlas ekonomiskāku braukšanas stilu vai biežāk izmanto sabiedrisko transportu. “Norstat Latvija” pētījums liecina, ka vairāk nekā puse autovadītāju pēdējo mēnešu laikā centušies samazināt degvielas patēriņu, lai mazinātu ikmēneša izdevumus.

Auto tirgus eksperti novēro arī pieaugošu interesi par hibrīdauto un elektroautomobiļiem. Latvijas Auto asociācijas dati rāda, ka 2026. gada pirmajos četros mēnešos elektroauto reģistrāciju skaits pieaudzis par vairāk nekā 20%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vislielākais pieprasījums ir pēc lietotiem hibrīdauto, jo tie ļauj samazināt degvielas izmaksas bez būtiski lielākām ikdienas ekspluatācijas izmaksām.

Degvielas tirgotāji norāda, ka cenu kāpuma laikā pieaug arī interese par lojalitātes programmām un atlaižu akcijām. Daļa autovadītāju izvēlas uzpildīt degvielu kaimiņvalstīs, īpaši Lietuvā, kur atsevišķos periodos benzīna cenas bijušas zemākas nekā Latvijā.

Degvielas cenu kāpums ietekmē arī pārtikas un pakalpojumu cenas

Ekonomisti norāda, ka degvielas sadārdzinājums arvien vairāk atspoguļojas citās nozarēs, īpaši loģistikā un pārtikas piegādēs. Latvijas Bankas eksperti skaidro, ka transporta izmaksu pieaugums palielina uzņēmumu izdevumus, kas vēlāk tiek iekļauti gala cenās patērētājiem. Visizteiktāk tas skar pārtikas produktus, būvmateriālus un piegādes pakalpojumus.

Mazumtirdzniecības uzņēmumi norāda, ka pieaugošās degvielas izmaksas būtiski sadārdzina preču transportēšanu starp noliktavām un veikaliem. Latvijas Tirgotāju asociācija aprīlī brīdināja, ka daļa uzņēmumu varētu būt spiesti pārskatīt cenas, ja degvielas tirgū saglabāsies augsts cenu līmenis. Īpaši jūtama ietekme ir reģionos, kur piegādes attālumi ir lielāki.

Arī kurjeru un transporta pakalpojumu sniedzēji pēdējos mēnešos ieviesuši papildu degvielas piemaksas vai koriģējuši tarifus. Nozares pārstāvji uzsver, ka dīzeļdegvielas cenu kāpums tieši ietekmē kravu pārvadājumu izmaksas, jo lielākā daļa komerctransporta Latvijā izmanto tieši dīzeļdzinējus.