Cik izmaksā Saeimas vēlēšanas?

Saeimas vēlēšanas ir viens no lielākajiem valsts organizētajiem pasākumiem Latvijā. Lai vēlētāji varētu nobalsot gan Latvijā, gan ārvalstīs, jāiekārto iecirkņi, jānodrošina komisiju darbs, jādrukā vēlēšanu materiāli un jāapkopo rezultāti. 2026. gada Saeimas vēlēšanu sarīkošanai paredzēti aptuveni 9,8 miljoni eiro. Tā ir plānotā summa, nevis vēlēšanu galīgās izmaksas. No kā veidojas šie izdevumi, un kāpēc vēlēšanu nodrošināšanai vajadzīgs tik liels budžets?

Cik liels ir 2026. gada vēlēšanu budžets?

Valsts budžetā 2026. gada Saeimas vēlēšanām paredzēti 9 836 510 eiro. Šī summa norādīta Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) budžeta programmā “Saeimas vēlēšanas”. Tā ir nauda, ko plānots izlietot vēlēšanu sagatavošanai un norisei, nevis jau apmaksātu rēķinu summa. Faktiskās izmaksas varēs noteikt pēc vēlēšanām.

Vēlēšanām atvēlēto summu nevajag sajaukt ar visu CVK gada budžetu. CVK strādā arī laikā, kad Saeimas vēlēšanas nenotiek, tāpēc tās ikdienas darbībai finansējums paredzēts atsevišķi. Šī atšķirība palīdz saprast, kāpēc dažādos avotos par 2026. gadu minēti gan aptuveni 9,8 miljoni vēlēšanām, gan aptuveni 10,65 miljoni eiro visam CVK budžetam.

Budžeta plānā vēlēšanu programmai atsevišķi norādīti 2 136 373 eiro kā papildu finansējums vēlēšanu komisiju atlīdzības nodrošināšanai. Tā ir daļa no 9,8 miljoniem, nevis summa, kas tai jāpieskaita. Kāpēc šis finansējums vajadzīgs un kādus citus darbus sedz vēlēšanu budžets, skaidrots nākamajā sadaļā.

Kur rodas vēlēšanu izdevumi?

Liela daļa vēlēšanu darba notiek iecirkņos. Komisiju locekļi sagatavo telpas balsošanai, pārbauda vēlētāju datus, izsniedz vēlēšanu materiālus un pēc iecirkņu slēgšanas skaita balsis. Viņu darba samaksa ir viena no izdevumu pozīcijām, ko ietekmē arī iecirkņu darba ilgums. 2026. gada budžetā komisiju atlīdzības nodrošināšanai kā prioritāram pasākumam paredzēti 2 136 373 eiro. Finanšu ministrija šo finansējumu saista ar atalgojuma palielināšanu un iespēju nodot balsi glabāšanā visos Latvijas iecirkņos piecas dienas pirms vēlēšanu dienas.

Darba samaksa ir tikai viena vēlēšanu sarīkošanas puse. CVK budžeta programmas aprakstā minēta arī vēlēšanu zīmju un aplokšņu izgatavošana, informatīvo plakātu sagatavošana un komisiju locekļu apmācība. Vēlēšanu laikā jānodrošina vēlētāju reģistrācija iecirkņos, kā arī iecirkņu komisiju darbs Latvijā un ārvalstīs. Šie uzdevumi sākas pirms balsošanas dienas un turpinās līdz rezultātu apkopošanai.

Izdevumi rodas arī pašvaldību vēlēšanu komisijām, kas organizē iecirkņu darbu savā teritorijā. CVK apstiprinātā finansēšanas instrukcija paredz līdzekļus šo komisiju atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem, tostarp noteiktai ēdināšanas izdevumu kompensācijai. Tādēļ vēlēšanu izmaksas veido daudzi praktiski darbi dažādās vietās, nevis tikai balsošanas dienā izlietotie materiāli.

Kāpēc vēlēšanu izmaksu aplēses mainās?

Vēlēšanu budžets netiek noteikts vienā reizē. Vairākus gadus pirms balsošanas iestādes sagatavo prognozes, kuras vēlāk precizē, pieņemot attiecīgā gada valsts budžetu. To var redzēt 2026. gada Saeimas vēlēšanu dokumentos: Finanšu ministrijas 2024. gadā publicētajā plānā tām bija prognozēti 7 529 968 eiro. Vēlāk apstiprinātajā 2026. gada plānā paredzētais finansējums ir lielāks. Agrākā prognoze tādēļ nav vēl viena izmaksu pozīcija, kas jāpieskaita vēlēšanu budžetam.

Viens no precizējuma iemesliem ir mainītie balsošanas nosacījumi. Finanšu ministrijas paskaidrojumā norādīts, ka balss nodošanu glabāšanā pirms vēlēšanu dienas plānots nodrošināt visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos. Tas prasa vairāk darba stundu, un budžetā ņemts vērā arī komisiju locekļu stundas likmes pieaugums. Tātad, salīdzinot dažādos gados publiskotus skaitļus, jāskatās, kādi pienākumi un darba apjoms katrā aplēsē bija paredzēti.

Tikpat svarīgi ir nejaukt prognozi, apstiprinātu budžetu un faktiskos izdevumus. Katrs no šiem skaitļiem atbild uz citu jautājumu: cik varētu vajadzēt, cik valsts paredzējusi tērēt un cik pēc vēlēšanām patiešām samaksāts. Tikai pēdējais ļaus novērtēt 2026. gada vēlēšanu galīgās izmaksas.