Bezskaidrās naudas maksājumu rekords Latvijā

Latvijā bezskaidrās naudas maksājumi turpina nostiprināt savu dominējošo lomu, un 2026. gada sākumā sasniegts jauns vēsturisks maksimums. Saskaņā ar Latvijas Bankas jaunāko “Maksājumu radaru”, 2026. gada februārī bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība sasniegusi 79% pret 21%, kas ir augstākais rādītājs kopš šādu datu uzskaites sākuma.

Šis pieaugums nav vienreizējs svārstību rezultāts, bet gan daļa no ilgtermiņa tendences. Salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, redzams stabils kāpums: vēl 2025. gada februārī bezskaidrās naudas īpatsvars bija 78%, bet 2025. gada rudenī tas pat bija samazinājies līdz 74%. Tādējādi 2026. gada rādītājs ne tikai pārspēj iepriekšējo rekordu, bet arī liecina par straujāku pāreju uz digitāliem maksājumiem pēc īslaicīgām svārstībām.

Bezskaidrās naudas popularitātes pieaugums atspoguļo plašākas pārmaiņas sabiedrībā – gan tehnoloģiju attīstību, gan iedzīvotāju paradumu maiņu. Maksājumu infrastruktūra kļūst arvien pieejamāka un ērtāka, savukārt digitālie risinājumi pakāpeniski aizstāj tradicionālos norēķinu veidus. Rezultātā Latvija arvien tuvāk pietuvojas sabiedrībai, kurā bezskaidra nauda kļūst par dominējošo maksājumu formu ikdienā.

Bezskaidrās naudas īpatsvara dinamika Latvijā

Bezskaidrās naudas maksājumu pieaugums Latvijā nav īstermiņa parādība, bet gan ilgstošas attīstības rezultāts, kas sākās jau pirms vairāk nekā desmit gadiem. Pirmo reizi bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība tika sistemātiski mērīta 2017. gada februārī, kad bezskaidrie maksājumi veidoja 58%, bet skaidrā nauda – 42%.

Turpmākajos gados šī attiecība pakāpeniski mainījās par labu bezskaidras naudas izmantošanai. Līdz 2020. gadu vidum bezskaidrās naudas īpatsvars jau pārsniedza 70%, bet vēlāk stabilizējās 77-78% līmenī. Šo procesu veicināja vairāki faktori – digitālo banku attīstība, maksājumu karšu un interneta norēķinu pieejamība, kā arī sabiedrības paradumu maiņa, īpaši pēc Covid-19 pandēmijas, kad bezkontakta maksājumi kļuva par ikdienas normu.

Tomēr attīstība nav bijusi lineāra. Piemēram, 2025. gada augustā tika novērots īslaicīgs bezskaidrās naudas īpatsvara kritums līdz 74%, kas liecina, ka skaidrā nauda joprojām saglabā noteiktu nozīmi ekonomikā un iedzīvotāju ikdienā. Šādas svārstības var skaidrot ar ekonomiskajiem apstākļiem, sezonāliem faktoriem un iedzīvotāju uzticību dažādiem maksājumu veidiem.

Neskatoties uz šiem īslaicīgajiem kritumiem, kopējā tendence ir nepārprotama – bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars Latvijā ilgtermiņā turpina pieaugt un pēdējos gados nostiprinājies tuvu 80% līmenim. Tas norāda uz strukturālām pārmaiņām finanšu sistēmā un sabiedrības paradumos, kur digitālie maksājumi kļūst par dominējošo norēķinu formu.

Vidējais maksājumu skaits un iedzīvotāju paradumi

Latvijas iedzīvotāju maksājumu paradumi pēdējos gados kļuvuši ne tikai digitālāki, bet arī intensīvāki. Jaunākie dati rāda, ka 2026. gada februārī viens iedzīvotājs nedēļas laikā veica vidēji 15,1 maksājumu. Tas ir mazāk nekā 2025. gada augustā (17,9), bet vairāk nekā 2025. gada februārī (14,1), kas norāda uz zināmām svārstībām, bet kopumā saglabājas relatīvi augsts maksājumu aktivitātes līmenis.

No kopējā maksājumu skaita lielākā daļa tiek veikta bezskaidrā naudā – vidēji 11,9 maksājumi nedēļā, kamēr skaidrā naudā tiek veikti tikai 3,2 maksājumi. Šis sadalījums skaidri atspoguļo bezskaidrās naudas dominanci ikdienas norēķinos un liecina, ka skaidra nauda arvien biežāk tiek izmantota tikai specifiskās situācijās.

Detalizētāka analīze parāda arī maksājumu struktūru: vidēji viens pieaugušais Latvijā nedēļā veic apmēram septiņus maksājumus ar karti, piecus maksājumus internetā un trīs maksājumus skaidrā naudā. Tas nozīmē, ka digitālie maksājumi (karte un internets kopā) jau veido pārliecinošu vairākumu no visiem darījumiem.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, redzams, ka maksājumu skaits kopumā pieaug ilgtermiņā. Piemēram, vēl 2023. gadā vidējais maksājumu skaits nedēļā bija ap 14,3, bet 2024. un 2025. gadā tas pārsniedza 15 un pat 17 maksājumus noteiktos periodos. Tas liecina ne tikai par ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, bet arī par to, ka maksājumi kļūst biežāki un mazāki, īpaši digitālajā vidē.

Tehnoloģiju ietekme uz maksājumu paradumiem

Maksājumu paradumu attīstību Latvijā būtiski ietekmē tehnoloģiju progress, kas pēdējos gados paātrinājis pāreju uz digitāliem norēķiniem. “Maksājumu radara” dati liecina, ka arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas modernus maksājumu risinājumus, īpaši mobilos maksājumus, kas pakāpeniski aizstāj tradicionālās bankas kartes. 2026. gada februārī norēķinus ar viedtālruni ikdienā izmantoja jau 32% iedzīvotāju, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 21% 2025. gada augustā.

Vienlaikus vērojama pretēja tendence attiecībā uz bezkontakta kartēm – to izmantošana nedaudz samazinājusies (no 58% līdz 55%). Tas norāda uz pakāpenisku tehnoloģiju nomaiņu, kur mobilās ierīces kļūst par galveno maksājumu instrumentu, apvienojot vairākas funkcijas vienā ierīcē.

Latvija šajā jomā izceļas arī Eiropas kontekstā. Pētījumi rāda, ka mobilie maksājumi Latvijā tiek izmantoti biežāk nekā vidēji eirozonā – aptuveni 8% maksājumu tirdzniecības vietās tiek veikti ar telefonu, kamēr Eiropas vidējais rādītājs ir ap 6%. Tas liecina par augstu sabiedrības gatavību pieņemt jaunas tehnoloģijas un digitālos risinājumus.

Būtiska loma ir arī zibmaksājumiem un citiem digitālajiem pakalpojumiem, kas padara naudas pārskaitījumus ātrākus un vienkāršākus. Iespēja veikt maksājumus, izmantojot tikai saņēmēja tālruņa numuru, kļūst arvien pieejamāka, un sabiedrības informētība par šādiem risinājumiem pakāpeniski pieaug.

Tehnoloģiju ietekme ir īpaši izteikta jaunākajās vecuma grupās, kur mobilie maksājumi jau kļuvuši par dominējošo norēķinu veidu. Tas nozīmē, ka nākotnē bezskaidrās naudas īpatsvars, visticamāk, turpinās pieaugt, jo digitālās paaudzes paradumi pakāpeniski kļūst par normu visā sabiedrībā.

Skaidrās naudas loma un nozīme ekonomikā

Lai gan bezskaidrās naudas maksājumi Latvijā kļūst arvien dominējošāki, skaidrā nauda joprojām saglabā būtisku lomu ekonomikā un sabiedrības ikdienā. Tā nav tikai maksāšanas līdzeklis, bet arī nozīmīgs finanšu drošības un pieejamības elements. Skaidrā nauda – banknotes un monētas – kalpo gan kā norēķinu veids, gan kā uzkrājumu forma, īpaši situācijās, kad digitālie risinājumi nav pieejami vai ir traucēti.

Viens no svarīgākajiem skaidrās naudas aspektiem ir tās universālā pieņemšana. Pētījumi rāda, ka skaidro naudu pieņem lielākā daļa uzņēmumu, un eirozonā tā joprojām ir visplašāk akceptētais maksāšanas līdzeklis. Arī Latvijā ievērojama daļa uzņēmumu turpina pieņemt skaidru naudu un plāno to darīt arī nākotnē, kas liecina par tās noturīgo nozīmi ekonomikā.

Svarīga ir arī skaidrās naudas loma ārkārtas situācijās. Latvijas Bankas dati uzsver, ka skaidrās naudas pieejamību nodrošina bankomātu tīkls, un iedzīvotāji tiek mudināti turēt nelielus skaidras naudas uzkrājumus gadījumiem, kad var būt traucēti elektroniskie maksājumi. Tas parāda, ka pat digitālās ekonomikas apstākļos skaidrā nauda kalpo kā rezerves risinājums un finanšu drošības garants.

Papildus tam skaidrajai naudai ir arī vairākas praktiskas priekšrocības. Tā ļauj ātri veikt maksājumus bez tehnoloģiju starpniecības, palīdz labāk kontrolēt tēriņus un ir pasargāta no kiberuzbrukumiem vai tehniskām kļūmēm. Šīs īpašības ir īpaši nozīmīgas noteiktām sabiedrības grupām, piemēram, senioriem vai cilvēkiem reģionos ar ierobežotu digitālo infrastruktūru.