Bezdarbnieku statusa izmaiņas

No 2026. gada 1. aprīļa Latvijā stāsies spēkā būtiskas bezdarbnieku statusa izmaiņas, kas ietekmēs gan iespēju saglabāt bezdarbnieka statusu, gan tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu. Saeima ir pieņēmusi grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, paredzot stingrākus nosacījumus personām, kuras vēlas būt reģistrētas kā bezdarbnieki un vienlaikus saņemt valsts atbalstu.

Līdz šim likums noteiktos gadījumos pieļāva, ka persona var būt bezdarbnieka statusā arī tad, ja tā gūst nelielus ienākumus. Piemēram, cilvēki varēja veikt saimniecisko darbību vai strādāt kā pašnodarbinātie, ja viņu ienākumi nepārsniedza minimālās algas apmēru un tika veiktas noteiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šāda pieeja ļāva saglabāt saikni ar darba tirgu, vienlaikus nezaudējot bezdarbnieka statusu.

Tomēr jaunās bezdarbnieku statusa izmaiņas paredz stingrāku principu – turpmāk bezdarbnieka statuss un bezdarbnieka pabalsts būs pieejams tikai personām, kuras faktiski negūst ienākumus no nodarbinātības vai saimnieciskās darbības. Likuma grozījumu mērķis ir skaidrāk nodalīt situācijas, kad persona patiešām ir bez darba un bez ienākumiem, no gadījumiem, kad cilvēks vienlaikus turpina gūt regulārus ienākumus.

Tieši šī norma pēdējā laikā izraisījusi plašas diskusijas sabiedrībā un sociālajos tīklos. Daudzi iedzīvotāji pauduši bažas par to, kā jaunais regulējums ietekmēs dažādus pasīvo ienākumu veidus, piemēram, dividendes no akcijām vai ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas. Rodas jautājumi, vai šādi ienākumi varētu liegt personai saņemt bezdarbnieka statusu vai bezdarbnieka pabalstu.

Lai kliedētu neskaidrības, būtiski saprast, ko tieši likums uzskata par ienākumiem šajā kontekstā un kā jaunās bezdarbnieku statusa izmaiņas tiks piemērotas praksē. Turpmākajās raksta sadaļās detalizētāk apskatīsim, kā bija līdz šim, kas mainīsies pēc 1. aprīļa un kā šīs izmaiņas var ietekmēt cilvēkus ar dažādiem ienākumu avotiem.

Kā bija līdz šim: bezdarbnieka statuss ar ierobežotiem ienākumiem

Līdz 2026. gada 31. martam Latvijā spēkā esošais regulējums ļāva noteiktos gadījumos saglabāt bezdarbnieka statusu arī tad, ja persona vienlaikus guva nelielus ienākumus. Tas nozīmē, ka bezdarbnieka statuss nebija automātiski zaudējams, ja cilvēks paralēli veica neliela apjoma saimniecisko darbību vai darbojās kā pašnodarbinātais.

Svarīgs nosacījums bija ienākumu apmērs. Persona drīkstēja gūt ienākumus, ja tie mēneša laikā nepārsniedza valstī noteikto minimālo algu. Papildus tam bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% apmērā. Ja šie nosacījumi tika izpildīti, bezdarbnieka statuss varēja tikt saglabāts, un persona turpināja būt reģistrēta kā bezdarbnieks.

Šāda sistēma tika ieviesta ar mērķi ļaut cilvēkiem saglabāt saikni ar darba tirgu arī laikā, kad viņi meklē pastāvīgu darbu. Nelieli ienākumi no pašnodarbinātības vai neregulāriem darbiem bieži kalpoja kā pagaidu risinājums, kas palīdzēja segt ikdienas izdevumus, nezaudējot pieeju Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pakalpojumiem un valsts atbalstam.

Vienlaikus šis regulējums nozīmēja, ka bezdarbnieka statuss ne vienmēr tika piešķirts tikai personām, kurām vispār nebija ienākumu. Praksē pastāvēja situācijas, kad cilvēks vienlaikus bija reģistrēts kā bezdarbnieks un tomēr turpināja gūt ierobežotus ienākumus no saimnieciskās darbības vai citiem darba veidiem.

Kas mainīsies pēc 1. aprīļa: bezdarbnieka statuss tikai bez ienākumiem

No 2026. gada 1. aprīļa stājas spēkā jaunās bezdarbnieku statusa izmaiņas, kas ievērojami mainīs līdzšinējo pieeju bezdarbnieka statusa piešķiršanai un saglabāšanai. Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā paredz, ka turpmāk bezdarbnieka statuss un tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu būs pieejamas tikai personām, kuras negūst ienākumus.

Praksē tas nozīmē, ka cilvēks varēs saglabāt bezdarbnieka statusu tikai tad, ja viņš vienlaikus izpilda divus galvenos nosacījumus: persona nestrādā un negūst ienākumus, no kuriem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Šie nosacījumi attiecas uz visiem nodarbinātības un nodokļu režīmiem, tostarp uz darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzības saņēmējiem.

Ja persona pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs, pašnodarbinātais vai autoratlīdzības saņēmējs, tas var ietekmēt gan pašu statusu, gan bezdarbnieka pabalsta izmaksu. Šādos gadījumos par nodarbinātību ir jāinformē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), un atkarībā no situācijas pabalsta izmaksa var tikt apturēta vai arī persona var zaudēt bezdarbnieka statusu.

Jaunais regulējums būtībā ievieš stingrāku principu nekā līdz šim. Ja agrāk nelieli ienākumi noteiktos apstākļos bija pieļaujami, tad turpmāk galvenais kritērijs būs ienākumu neesamība no darbības, par kuru jāmaksā sociālās iemaksas. Tas nozīmē, ka bezdarbnieka statuss vairāk nekā līdz šim būs paredzēts cilvēkiem, kuri patiešām ir bez darba un bez aktīviem ienākumiem no nodarbinātības.

Tomēr svarīgi saprast, ka ne visi ienākumu veidi automātiski ietekmē bezdarbnieka statusu. Tieši šis aspekts radījis visvairāk jautājumu sabiedrībā, īpaši attiecībā uz dividendēm, īres ienākumiem un citiem pasīvo ienākumu veidiem. Lai saprastu, kā jaunās bezdarbnieku statusa izmaiņas tiks piemērotas praksē, nepieciešams precīzāk aplūkot, ko likums šajā gadījumā uzskata par ienākumiem.

Ko likums saprot ar “ienākumiem”

Pēc tam, kad publiskajā telpā izskanēja informācija par jaunajām bezdarbnieku statusa izmaiņām, sabiedrībā radās daudz jautājumu par to, ko tieši likums šajā gadījumā saprot ar ienākumiem. Daudziem radās iespaids, ka jebkādi ienākumi – arī dividendes vai ienākumi no nekustamā īpašuma – automātiski nozīmēs bezdarbnieka statusa un pabalsta zaudēšanu. Tomēr praksē regulējums ir precīzāks.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) skaidro, ka izšķirošais kritērijs ir tas, vai persona gūst ienākumus, no kuriem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Tātad jaunais regulējums galvenokārt attiecas uz ienākumiem, kas saistīti ar nodarbinātību vai saimniecisko darbību un par kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas.

Lai persona varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu, tai vienlaikus jāatbilst diviem pamatnosacījumiem. Pirmkārt, persona nedrīkst būt nodarbināta – tas nozīmē, ka tā nedrīkst strādāt kā darba ņēmējs vai būt reģistrēta kā pašnodarbinātā persona. Otrkārt, persona nedrīkst gūt ienākumus, no kuriem jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šajā kategorijā parasti ietilpst darba alga, autoratlīdzība vai ienākumi no saimnieciskās darbības.

Tas nozīmē, ka pats fakts, ka cilvēkam ir kādi ienākumi, vēl automātiski nenozīmē, ka viņš nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu. Izšķirošais ir tas, vai šie ienākumi ir saistīti ar aktīvu nodarbinātību un vai par tiem jāveic sociālās iemaksas. Ja ienākumi nav VSAOI objekts, tie noteiktos gadījumos var neietekmēt bezdarbnieka statusu.

Kādi ienākumi ietekmē bezdarbnieka statusu

Lai gan jaunās bezdarbnieku statusa izmaiņas paredz, ka bezdarbnieka statuss saglabājams tikai tad, ja persona negūst ienākumus, praksē būtiski ir saprast, kuri ienākumu veidi tiek uzskatīti par tādiem, kas var ietekmēt šo statusu. Galvenais kritērijs, kā skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), ir tas, vai no konkrētajiem ienākumiem ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).

Ja persona gūst ienākumus, kas ir VSAOI objekts, tas nozīmē, ka šie ienākumi ir saistīti ar nodarbinātību vai saimniecisko darbību. Šādā gadījumā persona tiek uzskatīta par ekonomiski aktīvu, un tas var ietekmēt tiesības atrasties bezdarbnieka statusā vai saņemt bezdarbnieka pabalstu. Pie šādiem ienākumiem parasti pieskaita darba algu, ienākumus no pašnodarbinātības vai saimnieciskās darbības, kā arī autoratlīdzības, no kurām tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Tas nozīmē, ka cilvēks, kurš ir darba ņēmējs vai reģistrēts kā pašnodarbinātais un gūst ienākumus no šīs darbības, nevar vienlaikus pilnvērtīgi izmantot bezdarbnieka statusu. Ja šādi ienākumi tiek gūti bezdarbnieka statusa laikā, par to jāinformē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), un atkarībā no situācijas bezdarbnieka pabalsta izmaksa var tikt apturēta vai arī persona var zaudēt bezdarbnieka statusu.

Vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka ne visi ienākumu veidi automātiski tiek uzskatīti par tādiem, kas ietekmē bezdarbnieka statusu. Pastāv arī ienākumi, kas nav VSAOI objekts un līdz ar to ne vienmēr nozīmē, ka persona tiek uzskatīta par nodarbinātu. Tieši šeit rodas jautājumi par tādiem ienākumiem kā dividendes vai ienākumi no nekustamā īpašuma izīrēšanas, kuru ietekme uz bezdarbnieka statusu var atšķirties atkarībā no nodokļu režīma un citiem apstākļiem. Nākamajās sadaļās detalizētāk aplūkosim šos gadījumus.

Dividendes un bezdarbnieka pabalsts

Viens no biežākajiem jautājumiem, kas izskanēja pēc informācijas par bezdarbnieku statusa izmaiņām, bija saistīts ar dividendēm. Daudzi iedzīvotāji sociālajos tīklos pauda bažas, ka ienākumi no akcijām vai uzņēmumu peļņas sadales varētu liegt saņemt bezdarbnieka statusu vai bezdarbnieka pabalstu.

Tomēr Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) skaidro, ka dividenžu saņemšana pati par sevi neietekmē tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Galvenais iemesls ir tas, ka dividendes nav valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts. Tas nozīmē, ka no dividendēm netiek maksātas sociālās iemaksas un tās netiek uzskatītas par ienākumiem no nodarbinātības.

Līdz ar to persona var saņemt dividendes no sev piederošām akcijām vai uzņēmuma kapitāldaļām un vienlaikus saglabāt bezdarbnieka statusu, ja vien tā neatbilst citiem nosacījumiem, kas liecinātu par nodarbinātību. Piemēram, ja persona nestrādā kā darba ņēmējs un nav reģistrēta kā pašnodarbinātā, dividenžu saņemšana pati par sevi netraucē saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Šāds regulējums atspoguļo principu, ka bezdarbnieka statusa izvērtēšanā galvenā nozīme ir ienākumiem no darba vai saimnieciskās darbības, nevis pasīviem ienākumiem no kapitāla. Dividendes tiek uzskatītas par ienākumiem no ieguldījumiem, nevis par atlīdzību par darbu.

Īres ienākumi un to ietekme uz bezdarbnieka statusu

Līdzīgi kā dividenžu gadījumā, arī par ienākumiem no nekustamā īpašuma izīrēšanas sabiedrībā radās daudz jautājumu pēc tam, kad tika paziņots par bezdarbnieku statusa izmaiņām. Daudzi dzīvokļu īpašnieki bažījās, ka īres ienākumi automātiski liegs iespēju saglabāt bezdarbnieka statusu un saņemt bezdarbnieka pabalstu. Tomēr situācija šajā gadījumā ir atkarīga no tā, kādā nodokļu režīmā persona maksā nodokļus par īres ienākumiem.

Ja persona izīrē nekustamo īpašumu un par šiem ienākumiem neveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tas pats par sevi netraucē saņemt bezdarbnieka pabalstu. Šādā gadījumā parasti tiek izmantota tā sauktā paziņotā saimnieciskā darbība. Persona nereģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs un maksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 10% apmērā no īres ienākumiem. Tā kā sociālās iemaksas šajā režīmā netiek maksātas, šie ienākumi netiek uzskatīti par tādiem, kas ietekmē bezdarbnieka statusu.

Savukārt situācija mainās, ja persona izvēlas reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējs un maksā sociālās iemaksas par ienākumiem no īpašuma izīrēšanas. Šādā gadījumā persona tiek uzskatīta par pašnodarbināto. Tā kā pašnodarbinātība ir uzskatāma par nodarbinātības formu un no šiem ienākumiem tiek veiktas VSAOI, persona vairs nevar vienlaikus saglabāt bezdarbnieka statusu un saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Tādējādi izšķirošais faktors ir nevis pats fakts, ka persona gūst ienākumus no īres, bet gan tas, vai par šiem ienākumiem tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja sociālās iemaksas netiek maksātas, īres ienākumi bezdarbnieka statusu neietekmē. Savukārt, ja persona ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs un maksā VSAOI, bezdarbnieka statusu saglabāt nevar.