AAE dubultos naftas eksportu, apejot Hormuza šaurumu

AAE lēmums paātrināt jauna Rietumu-Austrumu naftas cauruļvada būvniecību ir tieša atbilde uz Hormuza šauruma krīzi un pieaugošo spiedienu uz Persijas līča enerģētikas loģistiku. Projekts paredz palielināt Abū Dabī Nacionālās naftas kompānijas ADNOC iespējas eksportēt jēlnaftu caur Fudžeiras ostu, kas atrodas Omānas līča piekrastē ārpus Hormuza šauruma. Reuters ziņo, ka AAE vēlas šo projektu nodot ekspluatācijā līdz 2027. gadam, lai būtiski palielinātu valsts spēju novirzīt naftas plūsmas pa maršrutu, kas nav atkarīgs no viena no pasaules riskantākajiem jūras sašaurinājumiem.

Pašlaik AAE jau izmanto Habšanas-Fudžeiras jeb ADCOP cauruļvadu, kas savieno Abū Dabī iekšzemes naftas infrastruktūru ar Fudžeiras eksporta termināli. Šī līnija spēj pārvadīt aptuveni 1,5-1,8 miljonus barelu dienā, taču pēdējo mēnešu notikumi ir parādījuši, ka ar esošo jaudu nepietiek, ja Hormuza šaurums kļūst daļēji vai pilnībā nepieejams. Reuters iepriekš vēstīja, ka kopš kara sākuma reģionā Fudžeiras nozīme AAE jūras tirdzniecībā ir strauji pieaugusi, bet naftas eksports caur šo ostu pietuvojies esošā cauruļvada augšējai robežai.

Tāpēc jaunais cauruļvads nav tikai infrastruktūras paplašināšana, bet arī enerģētiskās drošības projekts. Tas ļautu AAE dubultot eksporta jaudu caur Fudžeiru un samazināt atkarību no Hormuza šauruma, pa kuru normālos apstākļos pārvietojas liela daļa pasaules naftas un sašķidrinātās dabasgāzes plūsmu. Fudžeira šajā situācijā kļūst par stratēģisku apdrošināšanas punktu: ja tankkuģu kustība Persijas līcī tiek traucēta, naftu iespējams nogādāt līdz Omānas līcim pa sauszemi un no turienes eksportēt tālāk uz pasaules tirgiem.

Fudžeira kļūst par galveno AAE naftas apiešanas punktu

Fudžeiras osta AAE austrumu piekrastē šajā krīzē ir kļuvusi par valsts svarīgāko naftas eksporta balstu ārpus Persijas līča. Atšķirībā no Abū Dabī rietumu piekrastes termināļiem, kas ir atkarīgi no kuģošanas caur Hormuza šaurumu, Fudžeira atrodas Omānas līča pusē un ļauj eksportēt naftu tieši uz starptautiskajiem tirgiem, nešķērsojot šo sašaurinājumu. Reuters raksta, ka AAE tagad paātrina Rietumu-Austrumu cauruļvada projektu, lai caur Fudžeiru varētu izvest ievērojami lielāku jēlnaftas apjomu un mazināt spiedienu uz esošo Habšanas-Fudžeiras līniju.

Esošais Abu Dhabi Crude Oil Pipeline jeb ADCOP savieno Habšanas naftas ieguves un apstrādes zonu ar Fudžeiras termināli. Šī aptuveni 360 kilometru garā līnija tika nodota ekspluatācijā 2012. gadā, un tās jauda tiek lēsta ap 1,5-1,8 miljoniem barelu dienā. Tas AAE jau iepriekš deva priekšrocību salīdzinājumā ar vairākām citām Persijas līča valstīm, kurām nav līdzvērtīga sauszemes maršruta ārpus Hormuza. Tomēr pašreizējā krīze ir izgaismojusi arī šīs sistēmas robežas: Fudžeiras virziens var aizstāt tikai daļu no reģiona parastajām jūras plūsmām, nevis pilnībā kompensēt Hormuza šauruma slēgšanu.

Fudžeiras nozīme pēdējo nedēļu laikā ir strauji pieaugusi. Reuters ziņoja, ka kopš kara sākuma Irānā jēlnaftas eksports caur Fudžeiru ir audzis par 38%, pietuvojoties esošā cauruļvada augšējai jaudas robežai. Tajā pašā laikā ostas un cauruļvada loma nav tikai tehniska – tā ir kļuvusi par AAE enerģētikas drošības centrālo elementu. Ja Hormuza šaurums paliek bloķēts vai kuģošana tajā ir pārāk riskanta, Fudžeira ir viens no nedaudzajiem maršrutiem, kas ļauj AAE turpināt piegādes pasaules tirgum.

Tomēr Fudžeira nav pilnībā drošs risinājums. Osta atrodas salīdzinoši tuvu Hormuza šaurumam un Irānas piekrastei, tāpēc tā pati kļūst par potenciālu mērķi militāras eskalācijas gadījumā. Reuters un Channel NewsAsia norāda, ka nesenie dronu uzbrukumi ir traucējuši iekraušanas operācijas Fudžeirā, palielinot risku, ka pat alternatīvie maršruti var saskarties ar piegādes pārrāvumiem. Tieši tāpēc jaunais cauruļvads AAE stratēģijā ir svarīgs ne tikai jaudas palielināšanai, bet arī kā mēģinājums izveidot elastīgāku eksporta sistēmu, kurā viena šaura jūras pāreja vairs nav tik kritisks ievainojamības punkts.

Kāpēc Hormuza šaurums ir tik svarīgs pasaules naftas tirgum

Hormuza šaurums ir viens no pasaules nozīmīgākajiem enerģētikas transporta sašaurinājumiem, jo tas savieno Persijas līci ar Omānas līci un tālāk ar Indijas okeānu. Caur šo maršrutu parastos apstākļos tiek izvests liels apjoms Saūda Arābijas, Irākas, Kuveitas, Kataras, AAE un citu reģiona eksportētāju naftas un gāzes. ASV Enerģētikas informācijas administrācija norāda, ka 2024. gadā caur Hormuza šaurumu plūda vidēji ap 20 miljoniem barelu naftas dienā – aptuveni piektā daļa no pasaules naftas šķidrumu patēriņa.

Tieši šī koncentrācija padara Hormuzu par globālu riska punktu. Ja kuģošana šaurumā tiek ierobežota, problēma vairs nav tikai reģionāla: tiek ietekmētas Āzijas, Eiropas un citu tirgu piegādes, mainās tankkuģu maršruti, aug apdrošināšanas izmaksas un strauji palielinās spiediens uz naftas cenām. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra raksta, ka caur Hormuzu iet ap ceturto daļu pasaules jūras naftas tirdzniecības, bet alternatīvu maršrutu iespējas ir ierobežotas.

Šauruma nozīme īpaši jūtama Āzijā, jo liela daļa Persijas līča naftas tiek eksportēta uz Ķīnu, Indiju, Japānu un Dienvidkoreju. EIA dati rāda, ka lielākā daļa caur Hormuzu pārvadātās jēlnaftas un kondensāta nonāk Āzijas tirgos, tāpēc jebkura ilgstoša blokāde vai kuģošanas samazinājums tieši skar šo valstu energoapgādi un pārstrādes rūpnīcu darbību. Tas arī izskaidro, kāpēc Āzijas importētāji uzmanīgi seko AAE un Saūda Arābijas alternatīvo cauruļvadu jaudai.

AAE jaunais cauruļvads šajā kontekstā ir mēģinājums samazināt atkarību no vienas šauras jūras pārejas. Tas neatrisina visas reģiona piegādes problēmas, jo Fudžeiras maršruts nevar aizstāt visu Hormuza caurlaides spēju, taču tas dod Abū Dabī lielāku manevra telpu. Ja naftu iespējams pa sauszemi nogādāt līdz Omānas līča piekrastei, AAE var turpināt eksportu pat tad, kad tankkuģu kustība Persijas līcī ir ierobežota vai kļūst pārāk riskanta. Reuters ziņo, ka tieši šis apsvērums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc valsts paātrina Rietumu-Austrumu cauruļvada projektu un plāno to pabeigt līdz 2027. gadam.

Saūda Arābijas Janbu maršruts rāda, cik ierobežotas ir alternatīvas Hormuzam

AAE Fudžeiras virziens nav vienīgais mēģinājums Persijas līča naftu izvest ārpus Hormuza šauruma. Lielākā šāda alternatīva reģionā ir Saūda Arābijas Austrumu-Rietumu cauruļvads, kas savieno valsts austrumu naftas ieguves rajonus ar Janbu ostu pie Sarkanās jūras. Reuters ziņoja, ka Saūda Arābija aprīlī atjaunoja šī cauruļvada pilnu jaudu – aptuveni septiņus miljonus barelu dienā – pēc tam, kad konflikta laikā bija bojāta daļa enerģētikas infrastruktūras. Tas ļauj Rijādai novirzīt lielu daļu eksporta prom no Persijas līča un sūtīt tankkuģus no Sarkanās jūras, nevis caur Hormuza šaurumu.

Šis maršruts ir stratēģiski drošāks nekā Fudžeira tāpēc, ka Janbu atrodas tālāk no Irānas un Hormuza tuvās militārās zonas. Ja Fudžeira ir izvietota Omānas līča piekrastē aptuveni pie paša reģiona spriedzes centra, tad Janbu atrodas Saūda Arābijas rietumos un izmanto citu jūras koridoru. Tāpēc Janbu krīzes apstākļos kļūst par svarīgāko Persijas līča jēlnaftas apiešanas punktu, bet Fudžeira – par otro lielāko šādu mezglu. Reuters un citi tirgus avoti norāda, ka Saūda Arābijas cauruļvads pašreizējā krīzē tiek izmantots ar maksimālu jaudu, kamēr AAE esošais Habšanas-Fudžeiras cauruļvads spēj pārvadīt tikai aptuveni 1,5-1,8 miljonus barelu dienā.

Tomēr arī Saūda Arābijas risinājums nepadara Hormuza šaurumu aizvietojamu. Pat ja Janbu un Fudžeiras maršruti darbojas ar pilnu jaudu, tie nevar pārņemt visu naftas un gāzes plūsmu, kas parastos apstākļos iet caur Hormuzu. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra norāda, ka pa šo šaurumu iet aptuveni ceturtā daļa pasaules jūras naftas tirdzniecības, savukārt alternatīvo cauruļvadu brīvā jauda ir ierobežota. Tas nozīmē, ka cauruļvadi var mīkstināt triecienu atsevišķām valstīm, bet nevar pilnībā aizstāt jūras ceļu, no kura ir atkarīgi Kuveitas, Irākas, Kataras, Bahreinas un daļēji arī Saūda Arābijas un AAE eksporta apjomi.