Rīga plāno slēgt visas spēļu zāles

Rīgas dome sper vienu no līdz šim stingrākajiem soļiem azartspēļu ierobežošanā Latvijā. Pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas paredz aizliegt spēļu zāļu darbību plašās galvaspilsētas teritorijās – pie skolām, sabiedriskā transporta mezgliem, dzīvojamajos rajonos, kultūras pieminekļu tuvumā un citās publiski nozīmīgās vietās. Faktiski tas nozīmē, ka lielākā daļa pašreizējo spēļu zāļu Rīgā nākotnē vairs nevarēs turpināt darbu.

Rīgas dome norāda, ka jaunie ierobežojumi izstrādāti pēc Satversmes tiesas sprieduma, kurā tika atzīts – iepriekšējais mēģinājums aizliegt azartspēles gandrīz visā pilsētā nav pietiekami juridiski pamatots. Tiesa aicināja pašvaldību definēt konkrētas teritorijas un objektīvus kritērijus, kas azartspēļu organizēšanu padara nevēlamu noteiktās vietās. Tagad dome piedāvā detalizētāku pieeju ar skaidri noteiktām aizlieguma zonām un pārejas periodu piecu gadu garumā.

Saskaņā ar pašvaldības un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas datiem, Rīgā vēl nesen darbojās vairāk nekā 70 azartspēļu vietu un atradās gandrīz puse no visiem Latvijā izvietotajiem spēļu automātiem. Tieši šī koncentrācija kļuvusi par vienu no galvenajiem argumentiem stingrākiem ierobežojumiem.

Kādi ierobežojumi paredzēti jaunajos noteikumos

Jaunie Rīgas domes saistošie noteikumi paredz plašu teritoriju loku, kurās azartspēļu organizēšana turpmāk būs aizliegta. Pašvaldība norāda, ka mērķis ir samazināt spēļu zāļu pieejamību ikdienas vidē un mazināt azartspēļu atkarības riskus, īpaši jauniešu un sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju vidū.

Saskaņā ar noteikumu projektu azartspēles nebūs atļauts organizēt izglītības iestāžu teritorijās un 300 metru attālumā no skolām un citām mācību iestādēm. Tāpat ierobežojumi attieksies uz dzelzceļa stacijām, autoostām, lidostām, pasažieru ostām un teritorijām to tuvumā. Pie lielajiem transporta mezgliem aizlieguma zona sasniegs 500 metrus, bet pie sabiedriskā transporta pieturām – 300 metrus.

Spēļu zāles nevarēs darboties arī dzīvojamajās apkaimēs. Ierobežojumi paredz aizliegumu savrupmāju, mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās, kā arī 300 metru rādiusā ap šīm zonām. Papildus tam azartspēles tiks aizliegtas kultūras pieminekļos, to aizsargjoslās un apkaimju centros. Pašvaldība uzskata, ka šādās vietās azartspēļu klātbūtne negatīvi ietekmē pilsētvidi un iedzīvotāju drošības sajūtu.

Lai gan noteikumi neparedz absolūtu aizliegumu visā pilsētas teritorijā, Rīgas dome atzinusi, ka visas pašlaik zināmās spēļu zāles atrodas kādā no aizliegtajām zonām. Tas nozīmē, ka pēc pārejas perioda beigām pašreizējās azartspēļu vietas galvaspilsētā varētu tikt slēgtas. Vienīgais būtiskais izņēmums saglabāts četru un piecu zvaigžņu viesnīcām, kur azartspēļu organizēšana joprojām būs atļauta.

Satversmes tiesa un azartspēļu nozares pretestība

Azartspēļu ierobežošana Rīgā jau vairākus gadus notiek ciešā saistībā ar tiesvedībām un Satversmes tiesas spriedumiem. 2024. gada aprīlī Satversmes tiesa atzina, ka iepriekšējais Rīgas teritorijas plānojums, kas paredzēja aizliegt azartspēles gandrīz visā pilsētas teritorijā, nav pietiekami pamatots un neatbilst Satversmei. Tiesa uzsvēra, ka pašvaldībai jāspēj argumentēti pierādīt, kāpēc konkrētas teritorijas ir nepiemērotas azartspēļu organizēšanai.

Spriedumā tika norādīts, ka azartspēļu organizēšana Latvijā ir legāls komercdarbības veids, tādēļ ierobežojumiem jābūt balstītiem objektīvos un racionālos apsvērumos. Vienlaikus tiesa arī atzina, ka pašvaldībām ir tiesības noteikt plašus ierobežojumus, ja tie saistīti ar sabiedrības labklājības, drošības un veselības aizsardzību. Kā piemēri tika minētas teritorijas pie skolām, sabiedriskā transporta mezgliem, kultūras objektiem un dzīvojamajām zonām.

Pēc šī sprieduma Rīgas dome izstrādāja jaunu regulējumu ar detalizētākiem kritērijiem un konkrēti definētām aizlieguma teritorijām. Taču arī jaunie noteikumi izraisījuši azartspēļu operatoru pretestību. Vairāki uzņēmumi, tostarp “Olympic Casino Latvia”, “Klondaika” un “Alfor”, atkārtoti vērsušies Satversmes tiesā, apstrīdot 2025. gada martā pieņemtos noteikumus. Komersanti uzskata, ka ierobežojumi nesamērīgi ierobežo uzņēmējdarbību un faktiski noved pie visu spēļu zāļu slēgšanas galvaspilsētā.

Pašvaldība savukārt argumentē, ka jaunie noteikumi izstrādāti tieši atbilstoši Satversmes tiesas iepriekš sniegtajām norādēm. Dome uzsver, ka ierobežojumu mērķis ir mazināt azartspēļu atkarības riskus, pasargāt iedzīvotājus no agresīvas azartspēļu pieejamības un uzlabot pilsētvides kvalitāti.

Pārejas periods un iespējamā ietekme uz nozari

Rīgas dome paredzējusi, ka jaunie ierobežojumi nestāsies spēkā uzreiz. Noteikumos iekļauts piecu gadu pārejas periods, kas sāksies pēc pašvaldības lēmuma par konkrētās azartspēļu vietas atļaujas atcelšanu. Tas nozīmē, ka spēļu zāles nevarēs tikt slēgtas nekavējoties, bet operatoriem būs dots laiks pielāgoties jaunajai situācijai.

Pašvaldība uzskata, ka šāds pārejas periods palīdzēs izvairīties no straujiem satricinājumiem nozarē un mazinās juridiskos riskus. Vienlaikus Rīgas dome neslēpj, ka ilgtermiņa mērķis ir būtiski samazināt azartspēļu klātbūtni galvaspilsētā. Rīgas mērs Vilnis Ķirsis iepriekš norādījis, ka dome vēlas panākt, lai spēļu zāles pilsētvidē kļūtu par reti sastopamu parādību un nebūtu redzamas ikdienas maršrutos.

Azartspēļu uzņēmumi savukārt brīdina, ka jaunie ierobežojumi var radīt nopietnas sekas nozarei. Operatoru pārstāvji norādījuši, ka faktiski tiek likvidēta iespēja legāli organizēt klātienes azartspēles Rīgā, izņemot dažas teritorijas un luksusa viesnīcas. Nozares pārstāvji arī pauduši bažas, ka stingrie ierobežojumi varētu veicināt nelegālo azartspēļu pieaugumu un samazināt nodokļu ieņēmumus pašvaldības budžetā.

Saskaņā ar Rīgas domes paskaidrojuma rakstu galvaspilsētā darbojas pieci galvenie azartspēļu operatori – “Fenikss”, “Olympic”, “Joker”, “Klondaika” un “Zilais Dimants”. Lielākā tirgus daļa pieder uzņēmumam “Alfor”, kas darbojas ar zīmolu “Fenikss”. Pašvaldība atzinusi, ka azartspēļu organizēšanas vietu skaits Rīgā ir lielākais starp visām Latvijas pašvaldībām.

Kāpēc Rīga vēlas samazināt spēļu zāļu skaitu

Rīgas dome uzsver, ka jaunie ierobežojumi nav saistīti tikai ar pilsētvides estētiku vai teritorijas plānošanu. Pašvaldība norāda, ka galvenais mērķis ir mazināt azartspēļu negatīvo ietekmi uz sabiedrību, īpaši attiecībā uz atkarību risku, iedzīvotāju finanšu problēmām un psihisko veselību. Saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā uzsvērts, ka azartspēļu pieejamība ikdienas maršrutos palielina impulsīvas iesaistīšanās risku.

Rīgas dome atsaucas arī uz Satversmes tiesas judikatūru, kurā atzīts, ka pašvaldībām ir tiesības ierobežot azartspēļu organizēšanu sabiedrības labklājības un veselības aizsardzības nolūkā. Pašvaldība uzskata, ka spēļu zāļu koncentrācija pie dzīvojamām teritorijām, sabiedriskā transporta pieturām un izglītības iestādēm rada nelabvēlīgu vidi gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.

Viens no galvenajiem argumentiem ir arī bērnu un jauniešu aizsardzība. Rīgas dome norādījusi, ka azartspēļu reklāmu, izkārtņu un spēļu zāļu redzamība publiskajā telpā normalizē azartspēles kā ikdienas izklaidi. Pašvaldības ieskatā tas ilgtermiņā var veicināt lielāku toleranci pret azartspēlēm un palielināt risku attīstīties atkarībām. Tieši tāpēc noteikumos paredzēti aizliegumi pie skolām, jauniešu pulcēšanās vietām un apkaimju centriem.

Pašvaldība arī norāda, ka azartspēļu nozare būtiski atšķiras no citiem komercdarbības veidiem. Satversmes tiesa iepriekš secinājusi, ka valstij un pašvaldībām šīs nozares regulēšanā piešķirama plašāka rīcības brīvība, jo azartspēles tieši skar sabiedrības intereses un var radīt sociālas sekas. Rīgas dome uzskata, ka ierobežojumi palīdzēs veidot drošāku un iedzīvotājiem draudzīgāku pilsētvidi.