Nīderlandes azartspēļu nodokļa celšana nesasniedz ieņēmumu mērķus

Nīderlandes valdība pēdējos gados ir īstenojusi būtiskas izmaiņas azartspēļu nozares regulējumā, tostarp ievērojami palielinājusi azartspēļu nodokli. Šo soli valdība skaidroja ar vēlmi palielināt budžeta ieņēmumus un vienlaikus nodrošināt ilgtspējīgāku un sociāli atbildīgāku azartspēļu tirgus attīstību.

Nīderlandes azartspēļu nodokļa celšana notika divos posmos. Sākot no 2025. gada 1. janvāra, nodokļa likme tika paaugstināta no 30,5% līdz 34,2%. Savukārt no 2026. gada 1. janvāra sekoja otrais paaugstinājums - līdz 37,8%. Tā kļuva par vienu no augstākajām azartspēļu nodokļu likmēm Eiropā.

Nīderlandes Finanšu ministrija prognozēja, ka šīs izmaiņas ievērojami palielinās valsts budžeta ieņēmumus. Saskaņā ar sākotnējām aplēsēm pirmais nodokļa paaugstināšanas posms 2025. gadā valsts budžetam varētu nodrošināt papildu 108 miljonus eiro, bet pēc otrā posma ieviešanas 2026. gadā papildus ieņēmumi varētu sasniegt vēl 216 miljonus eiro.

Tomēr jau sākotnēji nozares pārstāvji pauda bažas par šādu prognožu pamatotību. Azartspēļu operatori norādīja, ka straujš nodokļu pieaugums var negatīvi ietekmēt uzņēmumu rentabilitāti, ierobežot investīcijas un samazināt legālā tirgus konkurētspēju. Tāpat tika brīdināts, ka pārāk liels fiskālais slogs var veicināt spēlētāju pārorientēšanos uz mazāk regulētiem vai nelegāliem piedāvājumiem.

Kāpēc nodokļu ieņēmumi izrādījās krietni mazāki par plānoto?

Lai gan Nīderlandes valdība prognozēja, ka azartspēļu nodokļa paaugstināšana valsts budžetā ienesīs simtiem miljonu eiro papildu ieņēmumus, realitāte izrādījās pavisam citāda. Finanšu ministrijas un azartspēļu regulatora Kansspelautoriteit (KSA) kopīgais ziņojums liecina, ka 2025. gadā papildus tika iekasēti vien aptuveni 2 miljoni eiro, bet 2026. gadā - ap 57 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2024. gada līmeni.

Galvenais iemesls šādai atšķirībai bija sarūkošā nodokļu bāze. Nīderlandē azartspēļu nodoklis tiek aprēķināts no bruto azartspēļu ieņēmumiem (GGR), proti, starpības starp spēlētāju likmēm un izmaksātajiem laimestiem. Kad GGR samazinās, samazinās arī valsts ieņēmumi no nozares, pat ja nodokļa likme kļūst augstāka.

Tirgus ieņēmumu kritumu veicināja vairāki faktori. Pēc UEFA EURO 2024 čempionāta beidzās īslaicīgais ieņēmumu pieaugums, savukārt vienlaikus spēkā stājās jauni regulējumi un reklāmas ierobežojumi, kas ietekmēja operatoru iespējas piesaistīt spēlētājus. KSA arī norādīja, ka vairāku būtisku izmaiņu vienlaicīga ieviešana apgrūtina precīzu nodokļa paaugstināšanas ietekmes novērtēšanu.

Stingrāki ierobežojumi samazina azartspēļu aktivitāti Nīderlandē

Papildus azartspēļu nodokļa paaugstināšanai Nīderlande pēdējos gados ieviesusi arī vairākus stingrākus spēlētāju aizsardzības pasākumus. To galvenais mērķis bija mazināt problemātiskas azartspēles un pasargāt jauniešus no pārmērīgiem tēriņiem, taču šie lēmumi vienlaikus ietekmēja arī legālā tirgus izaugsmi.

No 2024. gada oktobra valstī tika noteikti mēneša depozītu limiti. Spēlētājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem limits tika noteikts 300 eiro apmērā, bet personām no 24 gadu vecuma - 700 eiro mēnesī. Pēc šo noteikumu ieviešanas samazinājās lielo tēriņu apjoms, kas tieši ietekmēja licencēto operatoru bruto azartspēļu ieņēmumus.

Vienlaikus tika ierobežotas arī reklāmas un sponsorēšanas iespējas. Nīderlande pakāpeniski aizliedza plaša mēroga azartspēļu reklāmu un noteica stingrākus mārketinga nosacījumus, tostarp ierobežojumus televīzijā un sporta sponsorēšanā. Tas samazināja operatoru iespējas sasniegt jaunus klientus un veicināt zīmolu atpazīstamību.

Kansspelautoriteit dati liecina, ka licencētā tirgus daļa 2025. gadā turpināja samazināties, kamēr daļa spēlētāju pārcēlās uz nelegālām platformām, kurās neeksistē depozītu ierobežojumi un tiek piedāvātas agresīvākas bonusu programmas. Pēc regulatora aplēsēm nelegālais tirgus pēc ieņēmumiem jau apsteidzis licencēto segmentu.

Augstāki nodokļi rada spiedienu uz operatoriem un valsts uzņēmumiem

Nīderlandes azartspēļu nodokļa celšana būtiski ietekmējusi ne tikai privātos operatorus, bet arī divus valsts kontrolētos uzņēmumus - Holland Casino un Nederlandse Loterij. Abu uzņēmumu finanšu rezultāti liecina, ka augstākais nodokļu slogs ir samazinājis peļņu un radījis papildu spiedienu uz uzņēmējdarbības ilgtspēju.

Saskaņā ar Nīderlandes Finanšu ministrijas un Kansspelautoriteit (KSA) ziņojumu, Holland Casino peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa 2025. gadā samazinājās par aptuveni 27 miljoniem eiro, bet 2026. gadā negatīvā ietekme sasniedza jau ap 54 miljoniem eiro. Uzņēmums iepriekš brīdināja, ka pie 37,8% nodokļa likmes tam nāksies pārskatīt darbības modeli un meklēt izmaksu samazināšanas iespējas.

Arī Nederlandse Loterij saskārās ar ievērojamu finanšu sloga pieaugumu. Uzņēmums norādīja, ka augstāki nodokļi un stingrāki regulējumi samazinājuši tā ienākumus par aptuveni ceturtdaļu, turklāt 2025. gadā uzņēmums no peļņas nonāca zaudējumos. Vadība vairākkārt aicinājusi valdību izvērtēt nodokļu politikas ilgtermiņa sekas.

Tikmēr sauszemes azartspēļu segmentā pieauga spiediens uz kazino un spēļu zālēm. Laikposmā no 2025. gada pirmā ceturkšņa līdz 2026. gada pirmajam ceturksnim kazino un spēļu zāļu apmeklējums samazinājās par aptuveni 11%, bet vairāki operatori paziņoja par restrukturizāciju un atsevišķu darbības vietu slēgšanu.

Ko Nīderlandes pieredze liecina par azartspēļu nodokļu politikas robežām?

Nīderlandes piemērs ir kļuvis par nozīmīgu signālu citām Eiropas valstīm, kas apsver azartspēļu nodokļa paaugstināšanu. Valdība cerēja, ka augstākas nodokļu likmes nodrošinās būtisku papildu finansējumu valsts budžetam, taču faktiskie rezultāti parādīja, ka fiskālais ieguvums var būt ievērojami mazāks nekā sākotnēji plānots.

Nozares eksperti norāda, ka azartspēļu tirgus ir īpaši jutīgs pret regulatīvajām izmaiņām. Strauji pieaugot nodokļu slodzei, operatoriem samazinās rentabilitāte, sarūk investīciju iespējas un pieaug risks, ka daļa spēlētāju izvēlēsies nelegālus pakalpojumus, kurus valsts nespēj efektīvi kontrolēt. Šāda tendence jau novērota Nīderlandē, kur licencētie uzņēmumi vairākkārt brīdinājuši par spēlētāju aizplūšanu uz neregulētām platformām.

Papildu izaicinājums ir tas, ka Nīderlande jau piemēro vienu no augstākajām azartspēļu nodokļa likmēm Eiropā - 37,8% no bruto azartspēļu ieņēmumiem. Tas rada arvien lielāku spiedienu gan uz sauszemes kazino, gan tiešsaistes operatoriem, kuriem vienlaikus jāpielāgojas arī stingrākām spēlētāju aizsardzības prasībām un reklāmas ierobežojumiem.