Latvijas azartspēļu tirgus pusgadā sasniedz 150,6 miljonus eiro

Latvijas azartspēļu tirgus 2026. gada pirmajā pusgadā turpināja augt, taču vienlaikus mainījās arī tā struktūra. Pirmajos sešos mēnešos azartspēļu organizētāju ieņēmumi sasniedza 150,614 miljonus eiro, salīdzinot ar 141,092 miljoniem eiro attiecīgajā periodā 2025. gadā. Tas nozīmē pieaugumu par 6,7%.

Arvien lielāka nozīme Latvijas tirgū ir azartspēlēm internetā. Interaktīvo azartspēļu ieņēmumi 2026. gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 91,121 miljonu eiro, kas ir par 13,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā azartspēļu automātu ieņēmumi samazinājās par 3,3% līdz 53,116 miljoniem eiro. Šie dati liecina par tirgus pakāpenisku pāreju no tradicionālajām spēļu vietām uz interaktīvajām azartspēlēm.

2026. gads nozarei ir nozīmīgs arī regulējuma ziņā. No 1. janvāra tika paaugstinātas vairākas azartspēļu nodokļa likmes. Piemēram, interaktīvajām azartspēlēm likme pieauga no 12% līdz 15%, bet totalizatoram un derībām - no 15% līdz 18%. Savukārt no 1. aprīļa azartspēļu un izložu uzraudzības funkcijas tika nodotas Valsts ieņēmumu dienestam, izveidojot vienotu nozares uzraudzības mehānismu.

Turpmāk apskatīsim, kā 2026. gada pirmajā pusgadā mainījušies azartspēļu ieņēmumi, nodokļu pienesums un tirgus struktūra, kā arī to, kā nozare tiek kontrolēta un kādi pasākumi tiek izmantoti spēlētāju aizsardzībai.

Azartspēļu tirgus turpina augt

Latvijas azartspēļu tirgus 2026. gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 150,614 miljonu eiro ieņēmumus, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā. Toreiz nozares ieņēmumi bija 141,092 miljoni eiro. VID norāda, ka azartspēļu neto ieņēmumi tiek aprēķināti, no saņemtajām likmēm vai dalības maksām atskaitot izmaksātos laimestus.

Straujāko izaugsmi turpināja uzrādīt interaktīvās azartspēles. To ieņēmumi pirmajā pusgadā pieauga par 13,4% - no 80,321 miljona līdz 91,121 miljonam eiro. Tādējādi internetā organizētās azartspēles veidoja aptuveni 60,5% no visiem nozares ieņēmumiem. Interaktīvajā segmentā dominēja kazino spēles, kuru ieņēmumi sasniedza 77,506 miljonus eiro. Interaktīvais totalizators ienesa 11,933 miljonus, bet kāršu spēles - 1,682 miljonus eiro.

Klātienes azartspēļu rezultāti nebija tik vienmērīgi. Azartspēļu automātu ieņēmumi samazinājās par 3,3% līdz 53,116 miljoniem eiro, savukārt spēļu galdu ieņēmumi pieauga par 8,8% un sasniedza 5,1 miljonu eiro. Totalizatora vietu ieņēmumi palielinājās par 9,6%, bet bingo ieņēmumi saruka par 23,3%.

Izaugsme bija redzama arī gada gaitā. 2026. gada pirmajā ceturksnī azartspēļu ieņēmumi bija 72,862 miljoni eiro, bet otrajā ceturksnī tie palielinājās līdz 77,752 miljoniem eiro. VID publicētie pirmā ceturkšņa dati arī parāda, ka jau gada sākumā interaktīvo azartspēļu ieņēmumi bija par 16,2% lielāki nekā gadu iepriekš.

Azartspēļu nodokļu ieņēmumi pieaug

Līdz ar azartspēļu tirgus izaugsmi 2026. gada pirmajā pusgadā palielinājās arī nozares pienesums budžetam. Ieņēmumi no izložu un azartspēļu nodokļiem un nodevām sasniedza 34,131 miljonu eiro. Salīdzinājumā ar 29,775 miljoniem eiro 2025. gada pirmajos sešos mēnešos tas ir pieaugums par 14,6%.

Lielāko daļu veidoja azartspēļu nodoklis valsts budžetā - 27,630 miljoni eiro jeb par 18,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Pašvaldību budžetos no azartspēļu nodokļa tika iekasēti 755 tūkstoši eiro. Izložu nodoklis nodrošināja 3,727 miljonus eiro, bet azartspēļu un izložu valsts nodevas - 2,019 miljonus eiro.

Nodokļu ieņēmumu kāpumu ietekmēja arī 2026. gada 1. janvārī spēkā stājušās augstākas azartspēļu nodokļa likmes. Interaktīvajām azartspēlēm likme tika palielināta no 12% līdz 15% no spēļu organizēšanas ieņēmumiem, bet totalizatoram un derībām - no 15% līdz 18%. Bingo nodokļa likme pieauga no 10% līdz 12%.

Izmaiņas skāra arī klātienes azartspēles. Nodoklis par vienu azartspēļu automāta spēles vietu palielināts no 6204 līdz 7440 eiro gadā, savukārt ruletei, kāršu un kauliņu spēlēm nodoklis par vienu galdu pieauga no 33 696 līdz 40 440 eiro gadā.

Vienlaikus fiziskā azartspēļu infrastruktūra turpināja sarukt. 2026. gada jūnijā Latvijā bija 3913 azartspēļu automāti un 160 spēļu zāles - attiecīgi par 371 automātu un astoņām spēļu zālēm mazāk nekā gadu iepriekš.

Stingrāka kontrole un spēlētāju aizsardzība

Pieaugot interaktīvo azartspēļu popularitātei, būtiska loma ir tirgus uzraudzībai un nelicencētu operatoru ierobežošanai. Latvijā piedalīties interaktīvajās azartspēlēs un izlozēs drīkst tikai pie licencētiem organizētājiem. VID publicē informāciju gan par licencētajiem operatoriem, gan bloķētajiem komersantiem un domēniem.

2026. gada pirmajos sešos mēnešos tika pieņemti 106 lēmumi par nelicencētu interaktīvo azartspēļu vietņu bloķēšanu un bloķēti 106 domēnu vārdi. Savukārt kopš 2014. gada augusta pieņemts 4081 šāds lēmums. VID norāda, ka kredītiestādēm un maksājumu iestādēm ir aizliegts sadarboties ar Latvijā nelicencētiem interaktīvo azartspēļu organizētājiem.

Vēl viens spēlētāju aizsardzības instruments ir pašatteikušos personu reģistrs. Persona var pieprasīt sev liegumu spēlēt azartspēles Latvijā, tostarp internetā, un piedalīties interaktīvajās izlozēs. Minimālais lieguma periods ir 12 mēneši.

Prasības attiecas arī uz pašiem interaktīvo azartspēļu operatoriem. Spēlētāji ir jāreģistrē un jāidentificē, lai nepieļautu nepilngadīgo dalību un ierobežotu to personu piekļuvi spēlēm, kurām noteikts liegums. Turklāt spēļu vietnēs, sākot ar otro spēlēšanas stundu, katras jaunas spēles sākumā 10 sekundes jāparāda informācija par azartspēļu iespējamo kaitīgo ietekmi un iespēju reģistrēties pašatteikušos personu reģistrā.