Katrs ceturtais eiro aizplūst uz nelegālajiem kazino

Latvijas azartspēļu tirgus pēdējos gados ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas. Ja vēl pirms dažiem gadiem dominēja klātienes spēļu zāles un kazino, tad tagad arvien lielāka aktivitātes daļa pārvietojas uz digitālo vidi. Saskaņā ar H2 Gambling Capital analīzi 2025. gadā azartspēļu bruto ieņēmumi kazino spēļu un totalizatoru segmentā sasniedza 362 miljonus eiro, bet tiešsaistes kanāls jau veido lielāko tirgus daļu.

Šī pāreja ir mainījusi arī konkurences vidi. Licencētie operatori ir spējuši veiksmīgi piesaistīt jaunus spēlētājus un attīstīt digitālos pakalpojumus, tomēr paralēli aug arī nelicencēto vietņu popularitāte. H2 aplēses liecina, ka 2025. gadā nelegālo operatoru ieņēmumi Latvijā sasniedza 62 miljonus eiro, kas ir gandrīz divreiz vairāk, nekā tika prognozēts pirms dažiem gadiem. Tā rezultātā aptuveni 27% tiešsaistes azartspēļu ieņēmumu nonāk pie operatoriem, kuri nav licencēti Latvijā.

No pirmā acu uzmetiena var šķist, ka licencētais tirgus ir nostiprinājis savas pozīcijas, jo tā daļa tiešsaistes segmentā ir pieaugusi no 61% 2019. gadā līdz 73% 2025. gadā. Taču vienlaikus nelegālais sektors ir kļuvis daudz noturīgāks, nekā iepriekš tika paredzēts. Tirgū ienāk kriptovalūtu kazino, “skin betting” platformas un simtiem ārvalstu vietņu, kas turpina piesaistīt Latvijas spēlētājus. Tieši šī tendence ir radījusi situāciju, kurā katrs ceturtais eiro tiešsaistes azartspēlēs aizplūst ārpus Latvijas regulētās vides.

Kāpēc spēlētāji izvēlas nelicencētās vietnes?

Nelegālo azartspēļu tirgus izaugsmi nevar izskaidrot tikai ar tehnoloģijām vai reklāmu. Būtiska loma ir arī spēlētāju motivācijai. H2 Gambling Capital pētījums rāda, ka aptuveni 30% Latvijas spēlētāju izmanto nelicencētus tiešsaistes operatorus - vai nu paralēli legālajām vietnēm, vai arī tikai nelegālos pakalpojumus.

Galvenais iemesls ir finansiālais izdevīgums. Aptaujātie spēlētāji visbiežāk norādīja uz labākiem koeficientiem, lielākiem bonusiem un pievilcīgākiem īpašajiem piedāvājumiem. Daudzi uzskata, ka ārvalstu platformās iespējams iegūt vairāk priekšrocību nekā Latvijā licencētajās vietnēs. Tāpat daļa respondentu minēja plašāku spēļu un likmju klāstu, kā arī mazāk stingras klientu pārbaudes procedūras.

Pētījums atklāj vēl vienu satraucošu tendenci - daļa spēlētāju izmanto nelicencētos operatorus, lai apietu ierobežojumus. Gandrīz piektdaļa respondentu atzina, ka izvēlas ārvalstu vietnes, jo viņiem ir liegta piekļuve licencētajiem operatoriem vai viņi ir iekļauti pašatteikušos personu reģistrā. Vēl daļa spēlētāju norādīja, ka viņus piesaista fakts, ka laimestiem šajās vietnēs netiek piemēroti Latvijā noteiktie nodokļi.

Situāciju sarežģī arī informētības trūkums. Aptaujas dati liecina, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju nespēj droši atšķirt licencētu azartspēļu vietni no nelicencētas. Tas nozīmē, ka daļa spēlētāju nonāk nelegālajā tirgū ne tikai apzinātas izvēles dēļ, bet arī tāpēc, ka trūkst skaidras izpratnes par atšķirībām starp legālajiem un nelegālajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Kā nelegālie operatori sasniedz Latvijas spēlētājus?

Lai gan Latvijā azartspēļu reklāma jau daudzus gadus ir stingri ierobežota, nelegālie operatori turpina veiksmīgi sasniegt potenciālos klientus digitālajā vidē. H2 Gambling Capital pētījums rāda, ka 76% spēlētāju ir redzējuši nelicencētu azartspēļu vietņu reklāmas. Visbiežāk tās parādās sociālajos tīklos, kur reklāmas ir pamanījuši 41% respondentu. Tālāk seko salīdzināšanas un partneru vietnes (30%), kā arī satura veidotāju profili un video platformas (30%).

Nelegālo vietņu atklāšana bieži sākas nevis ar reklāmu, bet ar meklētājprogrammām. Gandrīz 40% spēlētāju norādījuši, ka šādas vietnes atraduši, izmantojot Google vai citus meklēšanas rīkus. Sociālo tīklu reklāmas ir otrs nozīmīgākais kanāls, savukārt influenceri un rekomendācijas no paziņām joprojām spēlē būtisku lomu.

Šī situācija nav raksturīga tikai Latvijai. Daudzās valstīs regulatoriem kļūst arvien grūtāk kontrolēt reklāmas saturu sociālajos tīklos, kur nelegālie operatori izmanto īslaicīgas reklāmas kampaņas, jaunus domēnus un satura veidotāju auditorijas. Arī Latvijā vairāki pētījumi un mediju izmeklēšanas secinājuši, ka azartspēļu reklāmas aizliegums praksē bieži vien darbojas nepilnīgi, jo reklāma sasniedz auditoriju caur ārvalstu platformām, sponsoriem un dažādiem netiešās reklāmas formātiem.

Latvijas situācija Eiropas kontekstā un nākotnes prognozes

Latvija nav vienīgā valsts, kas saskaras ar nelegālo tiešsaistes azartspēļu problēmu. Dažādās Eiropas valstīs regulatoriem nākas meklēt līdzsvaru starp stingru uzraudzību un pietiekami konkurētspējīgu legālo piedāvājumu. H2 Gambling Capital vērtējumā Latvijas licencētā tirgus īpatsvars 2025. gadā sasniedza 73%, kas Eiropas mērogā uzskatāms par vidēju rādītāju. Tas liecina, ka lielākā daļa spēlētāju izmanto licencētus operatorus, taču ievērojama daļa joprojām izvēlas nelicencētas platformas.

Eksperti norāda, ka ar vietņu bloķēšanu vien nepietiek. Daudzi nelegālie operatori izmanto spoguļvietnes, alternatīvus domēnus un kriptovalūtu maksājumus, kas apgrūtina uzraudzības pasākumus. H2 aplēses liecina, ka Latvijas spēlētājiem joprojām ir pieejami vairāk nekā tūkstotis nelicencētu azartspēļu vietņu.

Līdzīgas problēmas novērotas arī citās Eiropas valstīs. Piemēram, Zviedrijā, neraugoties uz stingru regulējumu, ievērojama daļa spēlētāju turpina izmantot nelicencētus operatorus, savukārt Itālijā nozares pārstāvji vairākkārt brīdinājuši, ka pārāk stingri reklāmas ierobežojumi var veicināt nelegālā tirgus attīstību.

Cik Latvija zaudē nelegālo azartspēļu dēļ?

Nelegālo azartspēļu ietekme nav tikai nozares vai regulatoru problēma. Tā tieši ietekmē arī valsts budžetu. H2 Gambling Capital aprēķini liecina, ka līdz 2030. gadam Latvija neiekasēs aptuveni 90 miljonus eiro nodokļos, kas būtu jāmaksā par nelicencēto operatoru radītajiem ieņēmumiem. Šī summa ietver ne tikai azartspēļu nodokli, bet arī citus maksājumus, kurus veic licencētie uzņēmumi.

Problēmas mērogu ilustrē fakts, ka 2025. gadā nelicencēto operatoru bruto ieņēmumi Latvijā sasniedza 62 miljonus eiro. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā tika prognozēts 2022. gadā, kad tika sagaidīts, ka nelegālā tirgus apjoms samazināsies. Tā vietā tas ir izrādījies daudz noturīgāks un spējis pielāgoties regulatoru īstenotajiem ierobežojumiem.

Eksperti norāda, ka būtisku lomu spēlē kriptovalūtu kazino un tā sauktais “skin betting”, kur likmēm tiek izmantoti videospēļu virtuālie priekšmeti. Šie segmenti jau veido gandrīz ceturto daļu no visa nelicencētā tirgus interneta datplūsmas. Vienlaikus Latvijā joprojām pieejami vairāk nekā tūkstotis nelicencētu azartspēļu vietņu, no kurām daudzas izmanto spoguļvietnes, lai izvairītos no bloķēšanas.

Valsts iestādes pēdējos gados ir pastiprinājušas uzraudzību, tomēr ar vietņu bloķēšanu vien nepietiek. Kamēr spēlētāji turpinās izmantot nelicencētus pakalpojumus, daļa naudas aprites paliks ārpus Latvijas regulētās ekonomikas. Tas nozīmē mazākus nodokļu ieņēmumus un mazāk resursu sabiedrībai svarīgu pakalpojumu finansēšanai.