Budžetam garām var aiziet 90 miljoni eiro

Tiešsaistes azartspēļu ēnu ekonomika Latvijā vairs nav tikai nozares iekšēja problēma – tā kļūst par tiešu fiskālu risku valsts budžetam. Saskaņā ar H2 Gambling Capital aprēķiniem līdz 2030. gadam Latvijas valsts budžetā nelicencētā tiešsaistes azartspēļu tirgus dēļ varētu nenonākt apmēram 90 miljoni eiro. Šī summa veidojas no nodokļiem, kas netiek samaksāti, jo daļa spēlētāju naudas aizplūst pie operatoriem, kuri Latvijā nav licencēti un neatrodas vietējās uzraudzības sistēmā.

Pētījuma dati rāda, ka nelicencētais tirgus joprojām ir būtisks. H2 Gambling Capital prognozē, ka 2025. gadā nelicencēto tiešsaistes azartspēļu operatoru bruto ieņēmumi Latvijā sasniegs 62 miljonus eiro. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā tika lēsts 2022. gada prognozēs, kad 2025. gada nelicencētā tirgus apmērs tika vērtēts 32 miljonu eiro līmenī. Tas nozīmē, ka nelegālais segments nav sarucis tik strauji, kā iepriekš tika gaidīts, un valsts zaudējumu risks ir kļuvis lielāks.

Lai gan nelegālo operatoru īpatsvars tiešsaistes azartspēļu tirgū kopš 2019. gada ir samazinājies – no 39% līdz 27% 2025. gadā –, kritums ir daudz lēnāks par iepriekš prognozēto. 2022. gadā tika pieļauts, ka līdz 2025. gadam nelicencētā tirgus daļa saruks līdz 16%, tomēr jaunākie dati rāda, ka tā joprojām aizņem gandrīz trešdaļu no tirgus. Tas īpaši izceļ problēmu: legālais tirgus aug, bet vienlaikus saglabājas pietiekami liela nelegālā alternatīva, kas turpina piesaistīt spēlētājus un samazina valsts ieņēmumus.

Fiskālo risku pastiprina arī nodokļu politikas izmaiņas. Nozares uzraudzība no 2026. gada 1. aprīļa tiek integrēta Valsts ieņēmumu dienestā, jo Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija tiek pievienota VID. Finanšu ministrija šo soli pamato ar nepieciešamību stiprināt uzraudzības kapacitāti un sasaistīt azartspēļu kontroli ar nodokļu administrēšanu. LV portāla publikācijā VID pārstāve norāda, ka, pieaugot azartspēļu nodokļa likmei no 10% līdz 15%, palielinās arī potenciāli neiekasētā nodokļu summa no nelicencētā tirgus. Tādēļ ēnu ekonomikas apmērs vairs nav tikai jautājums par tirgus sadalījumu starp legāliem un nelegāliem operatoriem – tas tieši ietekmē to, cik daudz līdzekļu valsts var novirzīt sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Nelegālais tirgus sarūk lēnāk, nekā gaidīts

Jaunākie H2 Gambling Capital dati rāda, ka nelicencēto tiešsaistes azartspēļu īpatsvars Latvijā ir samazinājies, taču ne tik strauji, kā iepriekš prognozēts. 2019. gadā nelegālie operatori veidoja 39% no tiešsaistes azartspēļu tirgus, bet 2025. gadā šis rādītājs tiek lēsts 27% apmērā. Tas nozīmē, ka sešu gadu laikā ēnu tirgus daļa ir sarukusi, tomēr joprojām aizņem gandrīz trešdaļu no visa tiešsaistes azartspēļu segmenta. 2022. gada prognozēs tika paredzēts, ka līdz 2025. gadam nelicencētā tirgus īpatsvars būs tikai 16%, tāpēc jaunākie dati norāda uz daudz noturīgāku ēnu ekonomikas klātbūtni, nekā iepriekš tika pieņemts.

Šo tendenci pastiprina arī tirgus apjoma pieaugums naudas izteiksmē. H2GC lēš, ka 2025. gadā nelicencēto operatoru bruto ieņēmumi Latvijā sasniegs 62 miljonus eiro, lai gan 2022. gadā prognoze šim pašam periodam bija 32 miljoni eiro. Tātad ēnu tirgus īpatsvars procentuāli ir mazāks nekā pirms dažiem gadiem, bet tā absolūtais apmērs ir ievērojami lielāks, nekā tika gaidīts. Tas ir būtiski, jo valsts budžeta zaudējumi rodas nevis no procentiem, bet no reāliem ieņēmumiem, kas aizplūst ārpus licencētās un apliekamās tirgus daļas.

Vienlaikus legālais tiešsaistes azartspēļu segments Latvijā ir audzis. LV portāls, atsaucoties uz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas datiem, norāda, ka interaktīvās azartspēles 2024. gadā veidoja 57% no nozares ieņēmumiem, sasniedzot 170,7 miljonus eiro. Tas parāda, ka spēlētāju paradumi ir pārvietojušies uz digitālo vidi, kur licencētajiem operatoriem jākonkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar ārvalstu vietnēm, kuras Latvijas regulējumam nepakļaujas.

Nozares skatījumā problēma nav tikai nelegālo vietņu esamība, bet arī to spēja piedāvāt spēlētājiem pievilcīgākus nosacījumus. H2GC pētījumā par spēlētāju paradumiem Latvijā secināts, ka 30% spēlētāju izmanto nelicencētas vietnes vai nu kā vienīgo izvēli, vai paralēli licencētajiem operatoriem. Kā iemesli tiek minēti izdevīgāki koeficienti, lielāki bonusi, plašāks produktu piedāvājums un iespēja apiet pašatteikušos personu reģistra ierobežojumus. Tas norāda, ka daļai spēlētāju nelegālais tirgus nav nejauša izvēle, bet apzināts lēmums, ko veicina cena, piedāvājums un pieejamība.

Nelegālās vietnes ir viegli pieejamas un grūti izsekojamas

Viens no iemesliem, kāpēc nelicencētais tirgus saglabājas tik noturīgs, ir tā plašā pieejamība internetā. H2 Gambling Capital pētījumā konstatēts, ka Latvijas spēlētājiem ir pieejamas vairāk nekā 1000 nelicencētu azartspēļu vietņu. Lielākā daļa no tām nav veidotas tieši Latvijas tirgum, tomēr tās ir sasniedzamas no Latvijas un pieņem spēlētājus no šejienes. LV portāla apkopotā informācija rāda, ka kopš 2014. gada Latvijā bloķētas vairāk nekā 4000 nelicencētu azartspēļu tīmekļvietņu, taču bloķēšana nav pilnībā apturējusi nelegālā piedāvājuma apriti.

Īpaši sarežģītu situāciju rada spoguļvietnes. Nelegālie operatori bieži izmanto alternatīvas domēna adreses, kas ļauj turpināt darbību arī pēc sākotnējās vietnes bloķēšanas. Šādas adreses var tikt mainītas regulāri, tāpēc uzraudzības iestādēm jāreaģē nevis uz vienu stabilu platformu, bet uz pastāvīgi mainīgu vietņu tīklu. Tas apgrūtina gan datplūsmas mērīšanu, gan spēlētāju aizsardzību, jo lietotājam var šķist, ka viņš izmanto vienu un to pašu pakalpojumu, lai gan tehniski tas pārvietojas starp dažādām tīmekļa adresēm.

Pieejamību pastiprina arī valodu piedāvājums. Jau 2022. gada H2 Gambling Capital analīzē tika identificētas 27 nelegālas vietnes, kas uz Latvijas tirgu vērsās latviešu valodā, 239 vietnes krievu valodā un vairāk nekā 800 vietnes angļu valodā, kurās varēja spēlēt arī no Latvijas. Jaunākajā pētījumā minēts, ka Latvijā pieejamo nelicencēto vietņu skaits pārsniedz 1000, tostarp ap 900 angļu valodā, vairāk nekā 250 krievu valodā un 24 latviešu valodā. Tas nozīmē, ka nelegālais piedāvājums nav tikai tehniski pieejams – tas daudzos gadījumos ir arī pietiekami saprotams vietējiem lietotājiem.

Šāda vide padara cīņu ar nelegālo tirgu atšķirīgu no tradicionālas uzraudzības. Fizisku azartspēļu vietu iespējams pārbaudīt, slēgt vai sodīt konkrētā adresē, savukārt tiešsaistes tirgū operators var atrasties ārpus Latvijas jurisdikcijas, mainīt domēnus, izmantot starpnieku maksājumu risinājumus un turpināt sasniegt spēlētājus ar reklāmu, meklētājprogrammu rezultātiem vai sociālo tīklu kanāliem. Tādēļ tikai vietņu bloķēšana risina daļu problēmas; bez spēlētāju informēšanas, maksājumu plūsmu ierobežošanas un konkurētspējīga licencētā piedāvājuma nelegālais segments saglabā spēju ātri pielāgoties.

Kriptovalūtu kazino un “skin betting” maina nelegālā tirgus struktūru

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgu Latvijā uztur ne tikai klasiskas ārvalstu kazino un totalizatoru vietnes. H2 Gambling Capital jaunākajā analīzē kā viens no būtiskākajiem riska faktoriem izcelta kriptovalūtu kazino un tā saukto “skin betting” platformu izplatība. Šīs vietnes darbojas ārpus tradicionālā licencēšanas modeļa un bieži vien izmanto maksājumu risinājumus, kas apgrūtina gan spēlētāju identificēšanu, gan naudas plūsmas kontroli. Saskaņā ar pētījuma secinājumiem 2025. gadā šāda veida vietnes veidoja gandrīz ceturtdaļu no nelicencētā tirgus tīmekļa datplūsmas Latvijā.

Kriptovalūtu kazino pievilcība balstās uz ātriem maksājumiem, starptautisku pieejamību un iespēju spēlēt platformās, kas ne vienmēr prasa tādu pašu identitātes pārbaudi kā licencētie operatori. No uzraudzības viedokļa tas rada vairākas problēmas: maksājumi var notikt ārpus tradicionālās banku sistēmas, operatori var būt reģistrēti jurisdikcijās ar vājāku kontroli, bet spēlētājam var nebūt skaidrs, kurā valstī un pēc kādiem noteikumiem pakalpojums faktiski tiek sniegts. H2 Gambling Capital savos pakalpojumu aprakstos norāda, ka tirgus dati tiek veidoti, apvienojot regulatoru, valdību, operatoru un pašu H2 aplēses, tostarp nodalot vietējo un ārzonas azartspēļu ieņēmumus vairāk nekā 150 tirgos. Tas ir būtiski, jo nelicencētais digitālais tirgus bieži nav pilnībā redzams oficiālajā statistikā.

Atsevišķa problēma ir “skin betting” – azartspēles, kurās likmēm tiek izmantoti videospēļu virtuālie priekšmeti, piemēram, kosmētiskie spēļu “skini”. Šāda prakse īpaši saistīta ar e-sporta un videospēļu auditoriju, kur virtuāliem priekšmetiem var būt reāla tirgus vērtība. Lietotāji tos var iegūt, pārdot, apmainīt vai izmantot kā likmju vienības trešo pušu vietnēs. Tādēļ robeža starp spēli, digitālu kolekcionējamu priekšmetu un azartspēli kļūst neskaidra, īpaši gadījumos, kad šādām platformām var piekļūt jaunāka auditorija.

Šo platformu izplatība parāda, ka ēnu ekonomika azartspēlēs nav statiska. Kad tiek bloķētas klasiskas nelicencētas vietnes, tirgus pielāgojas ar jauniem produktiem, maksājumu veidiem un tehnoloģiskiem risinājumiem. Tas nozīmē, ka uzraudzībai nepietiek tikai ar domēnu bloķēšanu vai licencēto operatoru kontroli. Nepieciešama arī maksājumu plūsmu analīze, sadarbība ar citām valstīm, spēja identificēt jaunus digitālos azartspēļu formātus un skaidrāka robeža starp videospēļu ekonomiku un azartspēļu pakalpojumiem. Tieši šajā daļā slēpjas viens no lielākajiem izaicinājumiem: nelegālais tirgus mainās ātrāk nekā regulējums, bet valsts budžeta zaudējumi turpina uzkrāties.