Azartspēļu tirgus aug par gandrīz 10%

Latvijas azartspēļu nozare 2026. gada pirmajā ceturksnī turpināja izaugsmi, nozares ieņēmumiem sasniedzot 72,86 miljonus eiro, kas ir par 9,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Galveno izaugsmes daļu nodrošināja interaktīvās azartspēles, kuru ieņēmumi pieauga līdz 44,1 miljonam eiro un veidoja vairāk nekā 60% no visa licencētā azartspēļu tirgus.

Nozarē turpinās strukturālas pārmaiņas. Spēlētāju paradumi arvien vairāk pārvietojas uz digitālo vidi, kamēr klātienes segmentā samazinās gan spēļu zāļu, gan azartspēļu automātu skaits. 2026. gada martā Latvijā bija reģistrēti 3938 azartspēļu automāti un 161 spēļu zāle, kas ir ievērojami mazāk nekā pirms gada.

Vienlaikus 2026. gads nozarei iezīmē arī būtiskas regulējuma izmaiņas. No 1. janvāra stājušās spēkā paaugstinātas azartspēļu nodokļu likmes, tostarp interaktīvajām azartspēlēm nodokļa likme palielināta no 12% līdz 15% no ieņēmumiem. Pieaugušas arī likmes totalizatoriem, bingo un klātienes azartspēļu organizētājiem.

Papildus fiskālajām izmaiņām no 2026. gada 1. aprīļa azartspēļu nozares uzraudzība pārgājusi Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā, integrējot līdzšinējo Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju vienotā uzraudzības sistēmā. Valsts institūcijas norāda, ka šāds modelis ļaus efektīvāk kontrolēt finanšu plūsmas, mazināt ēnu ekonomikas riskus un stiprināt cīņu pret nelicencēto azartspēļu segmentu.

Interaktīvās azartspēles kļūst par galveno tirgus virzītāju

Straujākā izaugsme 2026. gada pirmajā ceturksnī fiksēta interaktīvo azartspēļu segmentā. Tiešsaistes azartspēļu ieņēmumi sasniedza 44,1 miljonu eiro, kas ir par 16,2% vairāk nekā pirms gada. Šis segments veido vairāk nekā 60% no visiem licencētā azartspēļu tirgus ieņēmumiem Latvijā. Vislielāko daļu nodrošināja tiešsaistes kazino spēles, kuru ieņēmumi pieauga līdz 37,74 miljoniem eiro.

Tirgus dati liecina, ka digitālā vide kļūst par galveno azartspēļu nozares attīstības virzienu. Kamēr klātienes azartspēļu automātu ieņēmumi gada laikā faktiski saglabājās iepriekšējā līmenī, interaktīvais segments nodrošināja lielāko daļu no visa nozares ieņēmumu pieauguma.

Šāda tendence novērojama arī citviet Eiropā, kur spēlētāji arvien biežāk izvēlas mobilās lietotnes, tiešsaistes kazino un sporta derību platformas. Latvijā interaktīvo azartspēļu popularitāti veicina plašais licencēto operatoru piedāvājums, ērtā piekļuve digitālajiem pakalpojumiem un pieaugoša viedierīču izmantošana ikdienā. Vienlaikus nozares uzņēmumi turpina investēt personalizētos risinājumos, tiešraides kazino spēlēs un mākslīgā intelekta rīkos klientu pieredzes uzlabošanai.

Straujā tiešsaistes segmenta izaugsme gan rada arī jaunus izaicinājumus regulatoriem. Eksperti norāda, ka paralēli licencētā tirgus attīstībai saglabājas augsta nelicencēto azartspēļu platformu aktivitāte. Pētījumi rāda, ka nelegālie operatori Latvijā joprojām veido ievērojamu daļu no tiešsaistes azartspēļu tirgus, neskatoties uz regulāru vietņu bloķēšanu un stingrāku uzraudzību.

Klātienes azartspēļu sektors turpina sarukt

Pretēji interaktīvā segmenta izaugsmei klātienes azartspēļu tirgū saglabājas lejupslīdes tendence. 2026. gada martā Latvijā bija reģistrēti 3938 azartspēļu automāti, kas ir par 533 automātiem mazāk nekā pirms gada. Samazinājies arī spēļu zāļu skaits – no 174 līdz 161.

Finanšu rādītāji atspoguļo līdzīgu tendenci. Ieņēmumi no azartspēļu automātiem gada laikā praktiski nav mainījušies un sasniedza 25,7 miljonus eiro, savukārt totalizatoru punktu ieņēmumi samazinājās par vairāk nekā 26%. Vienīgais būtiskākais pieaugums klātienes segmentā reģistrēts spēļu galdiem, kur ieņēmumi palielinājās par 19,2%.

Nozares eksperti norāda, ka fizisko spēļu vietu samazināšanās nav saistīta tikai ar regulējuma izmaiņām. Aizvien lielāku ietekmi rada spēlētāju paradumu maiņa un uzņēmumu vēlme koncentrēties uz rentablākiem digitālajiem pakalpojumiem. Latvijas azartspēļu uzraudzības dati rāda, ka pēdējo gadu laikā tiešsaistes segmenta īpatsvars tirgū pieaudzis no aptuveni 15% 2018. gadā līdz vairāk nekā 57% 2025. gadā, kamēr tradicionālo spēļu zāļu nozīme pakāpeniski samazinās.

Līdzīgas pārmaiņas vērojamas arī citās Eiropas valstīs, kur azartspēļu operatori arvien vairāk investē digitālajās platformās, mobilajās lietotnēs un tiešraides kazino risinājumos. Latvijā šo procesu papildina arī pieaugošās izmaksas klātienes biznesam, tostarp augstākas nodokļu likmes azartspēļu automātiem un spēļu galdiem, kas stājās spēkā 2026. gada sākumā.

Tirgus dati liecina, ka klātienes azartspēles saglabā stabilu klientu loku, taču nozares attīstības temps arvien vairāk pāriet uz tiešsaistes vidi. Regulators prognozē, ka arī tuvākajos gados interaktīvais segments turpinās palielināt savu daļu tirgū, kamēr fizisko spēļu vietu skaits pakāpeniski samazināsies ekonomisko apsvērumu dēļ.

Nodokļu ieņēmumi saglabā augstu līmeni

Azartspēļu nozare arī 2026. gada pirmajā ceturksnī bija nozīmīgs ieņēmumu avots valsts un pašvaldību budžetiem. Ieņēmumi no azartspēļu un izložu nodokļiem, kā arī valsts nodevām sasniedza 17,4 miljonus eiro. Lielāko daļu veidoja azartspēļu nodoklis – 13,28 miljoni eiro, savukārt valsts nodevu ieņēmumi pieauga par vairāk nekā 21%, sasniedzot 1,88 miljonus eiro.

Finanšu ministrija prognozē, ka 2026. gada nodokļu izmaiņas būtiski palielinās budžeta ieņēmumus no azartspēļu nozares. No 1. janvāra stājušās spēkā paaugstinātas likmes gan interaktīvajām azartspēlēm, gan klātienes segmentam. Interaktīvo azartspēļu nodoklis pieaudzis no 12% līdz 15% no bruto ieņēmumiem, savukārt totalizatoriem un derībām – no 15% līdz 18%. Palielinātas arī ikgadējās nodevas azartspēļu automātiem un spēļu galdiem.

Valdība iepriekš norādījusi, ka nodokļu paaugstināšana ir daļa no plašākas budžeta politikas, kuras mērķis ir nodrošināt papildu finansējumu valsts drošībai, izglītībai un sociālajām programmām. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm azartspēļu nozares nodokļu izmaiņas 2026. gadā valsts budžetā varētu nodrošināt vairāk nekā 9 miljonus eiro papildu ieņēmumu.

Vienlaikus nozares uzņēmumi norāda, ka pieaugošais nodokļu slogs ilgtermiņā var ietekmēt investīciju apjomu un konkurētspēju Baltijas reģionā. Īpaši aktuāls šis jautājums ir interaktīvo azartspēļu segmentā, kur operatori konkurē ne tikai vietējā tirgū, bet arī ar starptautiskām platformām. Eksperti uzsver, ka nodokļu politikas efektivitāte lielā mērā būs atkarīga no spējas ierobežot nelicencēto operatoru darbību un saglabāt spēlētājus licencētajā tirgū.

Pirmais ceturksnis rāda, ka nozares budžeta maksājumi saglabājas stabili arī laikā, kad tirgus piedzīvo strauju pārorientēšanos uz digitālajiem pakalpojumiem. Pieaugot tiešsaistes azartspēļu īpatsvaram, arvien lielāka nozīme valsts ieņēmumu struktūrā ir tieši interaktīvo azartspēļu nodokļu ieņēmumiem.

Uzraudzības stiprināšana kļūst par vienu no nozares prioritātēm

Līdz ar straujo interaktīvo azartspēļu izaugsmi 2026. gadā pieaugusi arī valsts uzmanība nozares uzraudzībai. Viens no būtiskākajiem notikumiem ir Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas integrācija Valsts ieņēmumu dienestā, kas stājās spēkā 1. aprīlī. Reformas mērķis ir centralizēt licencēšanas, kontroles un nodokļu administrēšanas funkcijas vienā institūcijā, tādējādi uzlabojot uzraudzības efektivitāti un risku pārvaldību.

Finanšu ministrija norādījusi, ka līdzšinējā sistēma prasīja ievērojamus administratīvos resursus, jo uzraudzības un nodokļu kontroles funkcijas bija sadalītas starp vairākām iestādēm. Jaunais modelis ļauj vienuviet apvienot finanšu uzraudzību, licencēšanu, tehnisko kontroli un cīņu pret nelicencētu azartspēļu organizēšanu.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta tiešsaistes videi. Valsts ieņēmumu dienesta struktūrā izveidotas specializētas nodaļas, kas nodarbojas ar licencēto operatoru atbilstības pārbaudēm, datu analīzi, finanšu auditiem un attālināto uzraudzību. Regulators uzsver, ka digitālā tirgus attīstība prasa arvien sarežģītākus tehnoloģiskos risinājumus, jo pieaug gan darījumu apjoms, gan kiberdrošības riski.

Paralēli turpinās cīņa pret nelegālajām azartspēļu vietnēm. Pirmajā ceturksnī pieņemti 76 lēmumi par nelicencētu vietņu bloķēšanu, bet kopš 2014. gada bloķēto domēnu skaits sasniedzis vairāk nekā četrus tūkstošus. Eksperti norāda, ka nelegālais segments joprojām rada būtiskus izaicinājumus, jo ārvalstu platformas bieži darbojas ārpus Latvijas jurisdikcijas un spēj ātri mainīt domēnus vai tehniskos risinājumus.

Regulējuma pārmaiņas skar arī atbildīgas spēles pasākumus. 2026. gadā pilnveidoti noteikumi par pašatteikušos personu reģistru, precizējot datu apmaiņas kārtību starp operatoriem un uzraugošajām iestādēm. Mērķis ir nodrošināt efektīvāku spēlētāju aizsardzību un samazināt ar azartspēlēm saistītos sociālos riskus.