Azartspēļu nozare Latvijā 2025. gadā

Azartspēļu nozare Latvijā 2025. gadā saglabājusi stabilu kopējo finanšu apjomu, vienlaikus piedzīvojot būtiskas strukturālas izmaiņas pakalpojumu veidos un tirgus attīstības virzienos. Nozari raksturo pakāpeniska pāreja no tradicionālajām klātienes azartspēlēm uz digitālajām jeb interaktīvajām azartspēlēm, kas arvien lielākā mērā nosaka kopējo tirgus attīstību un ieņēmumu dinamiku. Šīs tendences atspoguļo gan tehnoloģiju attīstību, gan spēlētāju paradumu maiņu, gan komersantu ekonomiskos apsvērumus par dažādu azartspēļu formātu rentabilitāti.

Latvijā azartspēļu organizēšanu nodrošina 20 licencēti komersanti. No tiem seši komersanti organizē klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, trīs komersanti nodrošina totalizatora likmju pieņemšanu fiziskās vietās, savukārt 17 komersanti piedāvā interaktīvās azartspēles tiešsaistes vidē. Šāda tirgus struktūra skaidri parāda, ka lielākā daļa nozares dalībnieku jau ir iesaistījušies digitālajā segmentā, kas pēdējos gados kļūst par galveno nozares attīstības virzītāju.

2025. gadā azartspēļu komersantu kopējie ieņēmumi sasniedza 299,579 miljonus eiro, praktiski atkārtojot 2024. gada rezultātu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kopējais pieaugums bija tikai 0,135 miljoni eiro, kas liecina par stabilu, bet lēnu nozares kopējā apjoma pieaugumu. Tomēr aiz šīs kopējās stabilitātes slēpjas būtiskas izmaiņas ieņēmumu struktūrā starp dažādiem azartspēļu veidiem.

Visstraujāko izaugsmi 2025. gadā turpināja uzrādīt interaktīvās azartspēles, kuru ieņēmumi pieauga par 10,9 procentiem jeb 16,744 miljoniem eiro, sasniedzot 170,655 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka vairāk nekā puse no visiem azartspēļu nozares ieņēmumiem Latvijā jau tiek gūta tiešsaistes vidē. Vienlaikus tradicionālajos azartspēļu segmentos novērots ieņēmumu samazinājums. Azartspēļu automātu ieņēmumi spēļu zālēs sarukuši par vairāk nekā 15 miljoniem eiro, kazino spēļu galdu ieņēmumi samazinājušies par vairāk nekā vienu miljonu eiro, savukārt totalizatora likmju pieņemšanas vietu ieņēmumi saglabājušies gandrīz nemainīgi.

Ilgtermiņa perspektīvā šīs izmaiņas atspoguļo plašāku tirgus transformāciju. Ja 2018. gadā azartspēļu automāti veidoja aptuveni 78 procentus no kopējiem nozares ieņēmumiem, tad 2025. gadā to īpatsvars samazinājies līdz 39 procentiem. Savukārt interaktīvo azartspēļu īpatsvars šajā pašā periodā pieaudzis no 15 procentiem līdz 57 procentiem. Tas liecina par strauju digitālās azartspēļu vides nostiprināšanos un pakāpenisku tradicionālo spēļu formu lomas samazināšanos.

Nozares attīstību ietekmē ne tikai spēlētāju paradumi, bet arī komersantu ekonomiskie lēmumi. Jaunu interaktīvo azartspēļu licenču pieprasījums un vienlaikus spēļu zāļu licenču skaita samazināšanās norāda, ka uzņēmumi arvien vairāk koncentrējas uz digitālajiem pakalpojumiem, kuru uzturēšanas izmaksas un darbības mērogošanas iespējas bieži vien ir labvēlīgākas nekā fizisko azartspēļu vietu uzturēšana.

Papildus ekonomiskajiem rādītājiem nozari raksturo arī aktīva valsts uzraudzība un regulējums. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija nodrošina gan nozares licencēšanu un kontroli, gan spēlētāju aizsardzības pasākumu īstenošanu, tostarp pašatteikušos personu reģistra uzturēšanu un nelicencēto azartspēļu vietņu bloķēšanu. 2025. gadā turpināti arī pasākumi nelegālā piedāvājuma ierobežošanai, kas ir būtiska daļa no regulētas un drošas azartspēļu vides nodrošināšanas.

Azartspēļu tirgus struktūra Latvijā

Azartspēļu nozare Latvijā darbojas stingri regulētā vidē, kur azartspēļu organizēšana ir atļauta tikai komersantiem, kas saņēmuši attiecīgās licences. 2025. gadā Latvijā azartspēles kopumā organizēja 20 licencēti komersanti, kas nodrošina dažādu azartspēļu pakalpojumu pieejamību gan klātienē, gan digitālajā vidē. Tirgus struktūra ir daudzveidīga, un tajā vienlaikus pastāv vairāki azartspēļu formāti ar atšķirīgiem darbības principiem, infrastruktūru un ekonomisko nozīmi.

No kopējā komersantu skaita seši uzņēmumi organizē klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino. Šajā segmentā ietilpst azartspēļu automātu zāles, kazino ar galda spēlēm, kā arī atsevišķos gadījumos kombinētas izklaides vietas, kur pieejami vairāki azartspēļu veidi. Klātienes azartspēļu darbība prasa ievērojamu infrastruktūru, tostarp telpas, spēļu iekārtas un personālu, kā arī atbilstību specifiskām prasībām attiecībā uz drošību, uzraudzību un licencēšanu.

Savukārt trīs komersanti Latvijā organizē azartspēles totalizatora likmju pieņemšanas vietās. Šīs vietas bieži vien darbojas kā sporta totalizatora punkti vai tā dēvētie sporta bāri, kuros spēlētāji var veikt likmes uz sporta notikumiem vai citiem notikumiem ar noteiktu iznākumu. Totalizatora punkti veido salīdzinoši nelielu daļu no kopējā azartspēļu tirgus, tomēr tie joprojām saglabā stabilu klientu loku un noteiktu nozīmi klātienes azartspēļu segmentā.

Lielākais komersantu skaits darbojas interaktīvo azartspēļu segmentā. 2025. gadā interaktīvās azartspēles Latvijā organizēja 17 komersanti. Šajā kategorijā ietilpst online kazino spēles, sporta totalizatori, kāršu spēles un citi azartspēļu veidi, kas pieejami internetā vai mobilajās ierīcēs. Interaktīvās azartspēles pēdējo gadu laikā ir kļuvušas par dominējošo azartspēļu tirgus segmentu, jo tās nodrošina spēlētājiem ērtu piekļuvi spēlēm neatkarīgi no atrašanās vietas.

Jāņem vērā, ka daudzi komersanti darbojas vairākos segmentos vienlaikus. Tas nozīmē, ka uzņēmums var organizēt gan klātienes azartspēles spēļu zālēs, gan interaktīvās azartspēles tiešsaistē. Šāda darbības modeļa priekšrocība ir iespēja diversificēt ieņēmumu avotus un pielāgoties tirgus izmaiņām, īpaši ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc digitālajiem pakalpojumiem.

Tirgus struktūra Latvijā atspoguļo arī pakāpeniskas izmaiņas azartspēļu infrastruktūrā. 2025. gada beigās valstī darbojās 163 spēļu zāles un divi kazino, kuros kopumā bija izvietoti 4047 azartspēļu automāti. Salīdzinājumā ar 2024. gada decembri automātu skaits ir samazinājies par 495 vienībām, kas liecina par fiziskās azartspēļu infrastruktūras pakāpenisku samazināšanos. Vienlaikus totalizatora likmju pieņemšana tika nodrošināta 76 punktos visā Latvijā.

Nozares finanšu rādītāji 2025. gadā

2025. gadā gadā azartspēļu nozare Latvijā saglabāja stabilu kopējo ieņēmumu līmeni, kas būtiski neatšķīrās no iepriekšējā gada rezultātiem. Saskaņā ar azartspēļu komersantu operatīvajiem ceturkšņa pārskatiem kopējie nozares ieņēmumi no azartspēlēm sasniedza 299,579 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad kopējie ieņēmumi bija 299,444 miljoni eiro, pieaugums bija minimāls – tikai 0,135 miljoni eiro jeb 0,05 procenti. Šie rādītāji liecina par relatīvi stabilu tirgus apjomu, taču vienlaikus slēpj būtiskas izmaiņas dažādu azartspēļu segmentu finanšu rezultātos.

Lielāko daļu no nozares kopējiem ieņēmumiem 2025. gadā veidoja interaktīvās azartspēles. Šī segmenta ieņēmumi sasniedza 170,655 miljonus eiro, kas ir par 16,744 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gadā. Attiecīgi interaktīvo azartspēļu ieņēmumi gada laikā pieauga par 10,9 procentiem, kļūstot par galveno nozares izaugsmes virzītājspēku. Interaktīvo azartspēļu segmentā dominē online kazino spēles, kas veido lielāko daļu ieņēmumu, kam seko sporta totalizators un kāršu spēles.

Savukārt klātienes azartspēļu segmentos 2025. gadā novērots ieņēmumu samazinājums. Azartspēļu automātu ieņēmumi spēļu zālēs sasniedza 115,838 miljonus eiro, kas ir par 15,133 miljoniem eiro jeb 11,6 procentiem mazāk nekā 2024. gadā. Arī kazino galda spēļu – piemēram, ruletes un kāršu spēļu – ieņēmumi samazinājās, sasniedzot 10,779 miljonus eiro, kas ir par 1,474 miljoniem eiro jeb 12,1 procentu mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Bingo zāļu ieņēmumi saglabājās salīdzinoši nelielā apjomā. 2025. gadā tie sasniedza 0,083 miljonus eiro, kas ir nedaudz mazāk nekā 2024. gadā, kad ieņēmumi bija 0,097 miljoni eiro. Savukārt totalizatora likmju pieņemšanas vietu ieņēmumi saglabājās praktiski nemainīgā līmenī, sasniedzot 2,225 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums bija tikai 0,013 miljoni eiro, kas kopējā nozares kontekstā nav būtisks.

Aplūkojot ieņēmumu dinamiku 2025. gada griezumā, redzams, ka nozares finanšu rezultāti gada laikā pakāpeniski pieauga. Pirmajā ceturksnī azartspēļu ieņēmumi sasniedza 66,394 miljonus eiro, otrajā ceturksnī – 74,698 miljonus eiro, trešajā ceturksnī – 77,360 miljonus eiro, bet ceturtajā ceturksnī – jau 81,127 miljonus eiro. Šāda dinamika liecina par pakāpenisku aktivitātes pieaugumu gada laikā, īpaši gada otrajā pusē.

Interaktīvo azartspēļu segmentā 2025. gadā lielāko ieņēmumu daļu veidoja online kazino spēles, kuru ieņēmumi sasniedza 146,594 miljonus eiro jeb 85,9 procentus no kopējiem interaktīvo azartspēļu ieņēmumiem. Sporta totalizators internetā nodrošināja 20,830 miljonus eiro jeb 12,2 procentus no segmenta ieņēmumiem, savukārt interaktīvās kāršu spēles veidoja 3,231 miljonu eiro jeb 1,9 procentus.

Azartspēļu tirgus attīstības tendences

Pēdējo gadu laikā azartspēļu tirgus Latvijā piedzīvo būtiskas strukturālas pārmaiņas, kuras galvenokārt nosaka tehnoloģiju attīstība, spēlētāju paradumu maiņa un komersantu ekonomiskie apsvērumi. Lai gan kopējais nozares ieņēmumu apjoms saglabājas salīdzinoši stabils, atsevišķu azartspēļu segmentu nozīme kopējā tirgus struktūrā ir ievērojami mainījusies.

Viena no būtiskākajām tendencēm ir interaktīvo azartspēļu straujais pieaugums. Ja 2018. gadā interaktīvās azartspēles veidoja tikai aptuveni 15 procentus no kopējiem azartspēļu nozares ieņēmumiem, tad 2025. gadā to īpatsvars ir sasniedzis jau 57 procentus. Šāda izaugsme skaidrojama ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, digitālo tehnoloģiju attīstība un plašāka interneta pieejamība ļauj spēlētājiem izmantot azartspēļu pakalpojumus jebkurā laikā un vietā. Otrkārt, tiešsaistes platformas piedāvā plašāku spēļu klāstu, elastīgākus spēles nosacījumus un dažādus bonusu mehānismus, kas veicina lietotāju aktivitāti.

Savukārt tradicionālo klātienes azartspēļu segmentā novērojama pakāpeniska relatīvā samazināšanās. Piemēram, azartspēļu automātu ieņēmumu īpatsvars kopējos nozares ieņēmumos kopš 2018. gada ir samazinājies no 78 procentiem līdz 39 procentiem 2025. gadā. Līdzīga tendence novērojama arī kazino galda spēļu segmentā, kur ieņēmumu īpatsvars šajā periodā ir sarucis no 6 procentiem līdz aptuveni 3 procentiem.

Šīs pārmaiņas lielā mērā ir saistītas ar komersantu darbības efektivitātes un rentabilitātes apsvērumiem. Klātienes azartspēļu organizēšana prasa ievērojamas izmaksas, kas saistītas ar telpu uzturēšanu, personāla nodrošināšanu, drošības sistēmām un spēļu iekārtu ekspluatāciju. Savukārt interaktīvo azartspēļu platformas ļauj uzņēmumiem nodrošināt pakalpojumus daudz plašākai auditorijai ar salīdzinoši zemākām darbības izmaksām. Līdz ar to uzņēmumi arvien biežāk izvēlas attīstīt tieši digitālos pakalpojumus.

Tirgus attīstības tendences atspoguļojas arī licencēšanas un infrastruktūras datos. 2025. gadā tika izsniegta jauna interaktīvo azartspēļu organizēšanas licence SIA “GMF”, kas apliecina turpmāku interaktīvā segmenta attīstību. Vienlaikus pēc komersantu iesnieguma 2025. gadā anulētas 14 spēļu zāļu licences dažādās Latvijas pilsētās un novados. Šāds licenču skaita samazinājums norāda uz fiziskās azartspēļu infrastruktūras pakāpenisku samazināšanos un nozares restrukturizāciju.

Papildus tam redzams arī azartspēļu iekārtu skaita samazinājums. 2025. gada decembrī Latvijā darbojās 4047 azartspēļu automāti, kas ir par 495 mazāk nekā 2024. gada decembrī. Līdz ar to samazinās arī spēļu zāļu skaits, kas 2025. gada beigās bija 163. Šīs izmaiņas atspoguļo komersantu pielāgošanos tirgus pieprasījumam un resursu koncentrēšanu tajos segmentos, kuros iespējams nodrošināt lielāku ekonomisko atdevi.

Licencēšana un azartspēļu infrastruktūra

Azartspēļu nozare Latvijā darbojas stingri regulētā vidē, kur būtiska loma ir licencēšanas sistēmai un infrastruktūras uzraudzībai. Katram komersantam, kas vēlas organizēt azartspēles, ir jāsaņem attiecīga licence, un katrai azartspēļu vietai vai pakalpojuma veidam tiek izsniegtas atsevišķas atļaujas. Šāda pieeja nodrošina iespēju valstij efektīvi kontrolēt nozares attīstību, uzraudzīt komersantu darbību un nodrošināt atbilstību normatīvajiem aktiem.

2025. gadā azartspēļu tirgū turpinājās strukturālās izmaiņas, kas saistītas ar interaktīvo azartspēļu segmenta attīstību. Septembrī tika izsniegta jauna interaktīvo azartspēļu organizēšanas licence uzņēmumam SIA “GMF”. Tas apliecina, ka digitālais azartspēļu segments joprojām piesaista jaunus tirgus dalībniekus un saglabā augstu komerciālo potenciālu.

Vienlaikus novērojama pretēja tendence klātienes azartspēļu infrastruktūrā. 2025. gadā pēc komersantu iesnieguma tika anulētas 14 spēļu zāļu licences dažādās Latvijas pilsētās un novados. Šādas izmaiņas parasti ir saistītas ar komersantu stratēģiskajiem lēmumiem optimizēt savu darbību, izvērtējot konkrēto spēļu zāļu rentabilitāti, uzturēšanas izmaksas un tirgus pieprasījumu attiecīgajā reģionā.

Infrastruktūras izmaiņas redzamas arī azartspēļu iekārtu skaita datos. 2025. gada decembrī Latvijā kopumā darbojās 4047 azartspēļu automāti. Salīdzinājumā ar 2024. gada decembri tas ir samazinājums par 495 automātiem. Azartspēļu automāti ir izvietoti spēļu zālēs un kazino, un to skaita samazinājums atspoguļo gan spēļu zāļu skaita kritumu, gan komersantu vēlmi optimizēt infrastruktūru.

2025. gada beigās Latvijā darbojās 163 spēļu zāles un divi kazino. Salīdzinājumā ar 2024. gada decembri spēļu zāļu skaits ir samazinājies par 13 vienībām. Tajā pašā laikā kazino skaits saglabājies nemainīgs, kas liecina par stabilu šī segmenta darbību. Kazino infrastruktūra Latvijā ir koncentrēta galvenokārt lielākajās pilsētās un tūrisma centros, kur pastāv stabils pieprasījums pēc šāda veida izklaides.

Papildus spēļu zālēm un kazino Latvijā turpina darboties arī totalizatora likmju pieņemšanas vietas. 2025. gada decembrī likmes tika pieņemtas 76 punktos visā valstī. Šis skaits gada laikā būtiski nemainījās, kas liecina par relatīvi stabilu šī segmenta infrastruktūru.

Infrastruktūras struktūra ietver arī dažādu veidu kazino spēļu galdus. 2025. gada beigās Latvijā darbojās astoņi ruletes galdi un 23 kāršu spēļu galdi. Šo galdu skaits gada laikā kopumā saglabājies līdzīgā līmenī, lai gan atsevišķos mēnešos novērotas nelielas svārstības.

2025. gada dati liecina par pakāpenisku klātienes azartspēļu infrastruktūras samazināšanos un vienlaikus interaktīvo azartspēļu attīstību. Komersanti arvien vairāk koncentrējas uz digitālajiem pakalpojumiem, kas ļauj nodrošināt plašāku piekļuvi spēlēm un efektīvāk izmantot resursus. Tajā pašā laikā licencēšanas sistēma turpina nodrošināt nozares kontrolētu attīstību un caurskatāmu darbības vidi Latvijā.

Nodokļu ieņēmumi no azartspēļu nozares

Azartspēļu nozare Latvijā ir būtisks valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumu avots, jo komersanti maksā gan speciālos nozares nodokļus un nodevas, gan arī citus vispārējos nodokļus. Nodokļu maksājumi tiek veikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par azartspēļu un izložu nodokli, kā arī ar citām nodokļu saistībām, kas attiecas uz uzņēmējdarbību Latvijā.

2025. gadā no azartspēļu un izložu nodokļa, kā arī no valsts nodevām par azartspēļu un izložu licencēšanu valsts un pašvaldību budžetos kopumā tika ieskaitīti 58,997 miljoni eiro. Lai gan šī summa ir ievērojama, tā bija par 2,658 miljoniem eiro mazāka nekā sākotnēji plānots valsts budžetā. Līdz ar to budžeta ieņēmumu izpilde šajā kategorijā sasniedza 95,7 procentus no plānotā apjoma.

Lielāko daļu no šiem ieņēmumiem veido azartspēļu nodoklis. 2025. gadā šajā nodokļa kategorijā tika iekasēti 46,585 miljoni eiro, kas ir par 2,047 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Šī nodokļa ieņēmumi lielā mērā ir atkarīgi no azartspēļu komersantu finanšu rezultātiem un spēļu infrastruktūras apjoma, piemēram, azartspēļu automātu skaita un citiem darbības rādītājiem.

Izložu nodokļa ieņēmumi 2025. gadā sasniedza 7,182 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar plānoto budžeta apjomu šis rādītājs bija par 0,830 miljoniem eiro mazāks, kas nozīmē, ka izpilde sasniedza 89,6 procentus no plāna. Savukārt valsts nodevas par azartspēļu un izložu licencēšanu 2025. gadā sasniedza 3,711 miljonus eiro, kas pārsniedza plānoto apjomu par 0,212 miljoniem eiro jeb 6 procentiem.

Daļa no azartspēļu nodokļa tiek novirzīta arī pašvaldību budžetiem. 2025. gadā pašvaldību budžetos no šī nodokļa tika ieskaitīti 1,519 miljoni eiro, kas ir nedaudz vairāk nekā plānots. Šie līdzekļi tiek izmantoti pašvaldību funkciju nodrošināšanai un dažādu vietējo projektu finansēšanai.

Papildus speciālajiem nozares nodokļiem azartspēļu komersanti veic arī citus nodokļu maksājumus, kas tiek ieskaitīti valsts budžetā. 2025. gadā nozares uzņēmumu aprēķinātie un samaksātie nodokļi citās nodokļu kategorijās, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodoklī, darba spēka nodokļos un citos maksājumos, kopumā sasniedza 55,083 miljonus eiro. Šie maksājumi papildina nozares kopējo fiskālo ieguldījumu valsts ekonomikā.

Atsevišķa nodevu kategorija attiecas uz preču un pakalpojumu loteriju organizēšanu. 2025. gadā valsts nodeva par šādu loteriju organizēšanu sasniedza 348 827,90 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis rādītājs ir samazinājies, kas saistīts ar mazāku izsniegto loteriju atļauju skaitu un kopējā laimestu fonda samazināšanos.