Azartspēļu nodokļu celšana Nīderlandē nav devusi gaidīto rezultātu
Publicēts: 5. augusts 2026
Nīderlandes valdības lēmums divus gadus pēc kārtas paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi nav devis cerēto fiskālo efektu. Jaunākajā Nīderlandes Finanšu ministrijas un azartspēļu uzrauga Kansspelautoriteit (KSA) kopīgi sagatavotajā ziņojumā secināts, ka papildu nodokļu ieņēmumi izrādījušies ievērojami mazāki, nekā tika prognozēts. Valdība paredzēja, ka augstāka nodokļa likme palielinās budžeta ieņēmumus, taču faktiskie rezultāti liecina par pretēju tendenci.
No 2025. gada 1. janvāra azartspēļu nodoklis Nīderlandē tika paaugstināts no 30,5 % līdz 34,2 %, bet gadu vēlāk likme sasniedza jau 37,8 %. Pēc sākotnējām aplēsēm pirmajai nodokļa paaugstināšanai bija jānodrošina papildu 108 miljoni eiro valsts budžetā, tomēr reāli tika iekasēti vien aptuveni 2 miljoni eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā. Arī 2026. gada prognozes nepiepildījās - gaidīto 216 miljonu eiro vietā papildu ieņēmumi sasniedza tikai 57 miljonus eiro.
Ziņojuma autori norāda, ka viens no galvenajiem iemesliem ir legālā azartspēļu tirgus ieņēmumu samazināšanās. Vienlaikus ar nodokļu paaugstināšanu valstī tika ieviesti stingrāki spēlētāju aizsardzības pasākumi un reklāmas ierobežojumi, kas samazināja licencēto operatoru bruto spēļu ieņēmumus un līdz ar to arī nodokļa bāzi. Atsevišķi fizisko azartspēļu uzņēmumi rentabilitātes apsvērumu dēļ pat slēguši savas darbības vietas. Turklāt samazinājušies arī valsts ieņēmumi no tai piederošajiem azartspēļu uzņēmumiem, tādēļ faktiskais fiskālais ieguvums ir vēl mazāks, nekā liecina nodokļu ieņēmumu statistika.
Augstāki nodokļi palielina spiedienu uz legālo azartspēļu tirgu
Nīderlandes pieredze liecina, ka strauja azartspēļu nodokļu paaugstināšana var radīt sekas ne tikai valsts budžetam, bet arī licencēto operatoru konkurētspējai. Augstāks nodokļu slogs samazina uzņēmumu iespējas investēt produktu attīstībā, tehnoloģijās un atbildīgas spēles risinājumos, vienlaikus pieaugot darbaspēka un citām uzņēmējdarbības izmaksām. Šādos apstākļos daļa spēlētāju sāk meklēt alternatīvas ārpus regulētā tirgus, īpaši, ja nelegālie operatori spēj piedāvāt pievilcīgākus bonusus un mazāk ierobežojumu.
To apliecina arī valstij piederošā operatora Holland Casino publiskie paziņojumi. Uzņēmums 2025. gadu noslēdza ar pozitīvu finanšu rezultātu, taču uzsvēra, ka tas galvenokārt panākts, pateicoties izmaksu samazināšanas pasākumiem un vienreizējiem pozitīviem faktoriem, nevis ieņēmumu pieaugumam. Uzņēmuma vadība brīdināja, ka nodokļa likmes paaugstināšana līdz 37,8 % un darbaspēka izmaksu kāpums arī turpmāk radīs būtisku spiedienu uz rentabilitāti, tādēļ būs nepieciešami jauni efektivitātes pasākumi.
Līdzīgu vērtējumu pauž arī Latvijas Licencēto azartspēļu biedrības izpilddirektore Līga Līce. Viņas ieskatā nodokļu politikai jābūt samērīgai ar tirgus attīstības līmeni, ēnu ekonomikas apmēru un valsts iespējām efektīvi ierobežot nelegālo azartspēļu piedāvājumu. Pretējā gadījumā licencētie operatori zaudē konkurētspēju, bet spēlētāji arvien biežāk nonāk neregulētajā tirgū. Nīderlandes Finanšu ministrijas un KSA secinājumi liecina, ka šāds risks nav teorētisks - augstāki nodokļi vien nenodrošina lielākus budžeta ieņēmumus, ja samazinās legālā tirgus aktivitāte.
Reklāmas ierobežojumi pastiprina diskusijas par nelegālo tirgu
Nīderlandē nodokļu politika nav vienīgais temats, kas raisa diskusijas azartspēļu nozarē. Valdība ir paziņojusi par ieceri ieviest gandrīz pilnīgu tiešsaistes azartspēļu reklāmas aizliegumu, vienlaikus aizliedzot arī spēlētāju piesaistes bonusus un ieviešot vēl stingrākus atbildīgas spēles pasākumus. Lēmums pamatots ar vēlmi samazināt azartspēļu radīto kaitējumu, īpaši jauniešu vidū, taču nozares pārstāvji brīdina, ka licencētajiem operatoriem būs arvien grūtāk sasniegt potenciālos klientus.
Paralēli arvien lielāku uzmanību piesaista nelegālo azartspēļu reklāma sociālajos tīklos. Nīderlandes azartspēļu nozares asociācija VNLOK ir uzsākusi tiesvedību pret uzņēmumu Meta, apgalvojot, ka platformās Facebook un Instagram joprojām masveidā tiek izplatītas nelicencētu operatoru reklāmas. Asociācija norāda, ka vairāk nekā 95 % no identificētajām azartspēļu reklāmām nākušas tieši no nelegālajiem operatoriem, kuri neievēro Nīderlandes prasības par spēlētāju aizsardzību un atbildīgu azartspēļu organizēšanu. Vienlaikus Eiropas Komisijai iesniegta sūdzība par iespējamiem Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumiem.
Šī situācija sasaucas arī ar Latvijas Licencēto azartspēļu biedrības pausto viedokli. Biedrība norāda, ka arī Latvijā nelegālo operatoru reklāmas regulāri parādās sociālajos tīklos, un daudzi spēlētāji par šādām vietnēm uzzina tieši internetā. Tas nozīmē, ka ar nodokļu paaugstināšanu un reklāmas aizliegumiem vien nepietiek - tikpat svarīga ir efektīva cīņa pret nelicencētu pakalpojumu reklamēšanu digitālajā vidē un tehnoloģiju platformu iesaiste šo pārkāpumu novēršanā.
Nīderlandes pieredze ir nozīmīga arī citām Eiropas valstīm
Diskusijas par azartspēļu nodokļiem Nīderlandē kļuvušas par piemēru arī citām Eiropas valstīm, kuras cenšas līdzsvarot budžeta ieņēmumus, sabiedrības veselības intereses un legālā tirgus konkurētspēju. Pēdējo gadu dati rāda, ka arvien stingrāks regulējums ne vienmēr samazina pieprasījumu pēc azartspēlēm - daļa spēlētāju vienkārši izvēlas nelicencētus pakalpojumu sniedzējus, kuriem netiek piemēroti vietējie ierobežojumi. Šī iemesla dēļ regulatori arvien biežāk vērtē ne tikai spēlētāju skaitu legālajā tirgū, bet arī tā dēvēto kanālizācijas līmeni jeb to, cik liela daļa azartspēļu naudas plūsmas paliek licencētajā sektorā.
Kansspelautoriteit jaunākie dati liecina, ka 2025. gada otrajā pusē tikai aptuveni 53 % no azartspēļu bruto ieņēmumiem nonāca pie licencētajiem operatoriem. Tas nozīmē, ka gandrīz puse no spēlētāju iztērētās naudas aizplūst uz nelegālajām platformām. Regulatora ieskatā šāda tendence apdraud gan patērētāju aizsardzību, gan valsts nodokļu ieņēmumus, tādēļ arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta sadarbībai ar bankām, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, hostinga uzņēmumiem un sociālo tīklu platformām, lai ierobežotu nelegālo operatoru darbību.
Latvijai šī pieredze ir īpaši aktuāla, jo arī šeit regulāri notiek diskusijas par azartspēļu nodokļu politiku un reklāmas ierobežojumiem. Nīderlandes piemērs rāda, ka ilgtspējīga regulējuma pamatā ir līdzsvars - fiskālajiem mērķiem jāiet roku rokā ar efektīvu nelegālā tirgus apkarošanu un pietiekami pievilcīgu legālo piedāvājumu. Pretējā gadījumā valsts var neiegūt plānotos nodokļu ieņēmumus, bet spēlētāji arvien biežāk izvēlēsies neregulētus pakalpojumus.
