30% spēlētāju Latvijā izmanto nelegālās azartspēļu vietnes

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgus Latvijā joprojām saglabā būtisku ietekmi uz nozari, un jaunākie dati rāda, ka nelicencētās vietnes izmanto ievērojama daļa spēlētāju. H2 Gambling Capital (H2GC) veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 30% Latvijas spēlētāju izmanto nelegālos azartspēļu operatorus – daļa to dara paralēli licencētajām platformām, bet citi izvēlas tikai nelicencētas vietnes. Tas norāda, ka šādu platformu izmantošana bieži ir apzināta izvēle, ko nosaka konkrēti ieguvumi un pieejamības faktori.

Pētījuma dati rāda, ka galvenie iemesli nelicencētu vietņu izvēlei ir izdevīgāki koeficienti, lielāki bonusi un plašāks spēļu piedāvājums. Daļa spēlētāju izmanto šīs vietnes arī tādēļ, lai apietu pašatteikušos personu reģistra ierobežojumus, kas rada papildu riskus gan spēlētāju aizsardzībai, gan atbildīgas azartspēļu politikas īstenošanai.

Nelegālā tirgus apmērs Latvijā saglabājas augsts arī starptautiskā mērogā. H2GC aplēses liecina, ka 2025. gadā nelicencēto operatoru bruto azartspēļu ieņēmumi Latvijā sasniedza aptuveni 62 miljonus eiro, savukārt licencētais tiešsaistes tirgus veidoja aptuveni 171 miljonu eiro. Tas nozīmē, ka ap 27% tiešsaistes azartspēļu tirgus joprojām atrodas ārpus Latvijas licencēšanas un nodokļu sistēmas.

Latvijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija norāda, ka valstī regulāri tiek bloķētas simtiem nelegālu domēnu, taču tirgus dalībnieki arvien biežāk izmanto spoguļvietnes un reklāmu sociālajos tīklos, kas apgrūtina šo platformu ierobežošanu. Vienlaikus pieaug arī tiešsaistes azartspēļu nozīme visā Eiropā – H2GC un Eiropas Azartspēļu un derību asociācijas dati rāda, ka digitālais segments turpina strauji augt, īpaši mobilajās ierīcēs.

Kāpēc spēlētāji izvēlas nelicencētas azartspēļu vietnes

H2 Gambling Capital pētījuma dati rāda, ka nelicencēto azartspēļu vietņu izmantošana nav skaidrojama tikai ar nejaušu spēlētāju nonākšanu šādās platformās. Liela daļa respondentu norāda konkrētus praktiskus iemeslus, kuru dēļ viņi izvēlas spēlēt ārpus Latvijā licencētās vides. Visbiežāk minētais iemesls ir izdevīgāki koeficienti – to norādījuši 23% spēlētāju, kuri izmanto nelicencētas vietnes. Vēl 20% kā iemeslu min lielākus bonusus un īpašos piedāvājumus, bet 17% norāda uz labāku produktu piedāvājumu. Šie dati liecina, ka daļai spēlētāju izvēli nosaka nevis uzticamība vai drošība, bet gan iespēja iegūt šķietami izdevīgākus spēles nosacījumus.

Īpaši satraucošs ir fakts, ka 18% respondentu kā vienu no iemesliem min iespēju apiet pašatteikušos personu reģistra liegumu. Latvijā pašatteikušos personu reģistrs ir viens no būtiskākajiem atbildīgas spēles instrumentiem, jo tas paredz iespēju personai liegt sev piekļuvi azartspēlēm. Ja spēlētāji izmanto nelicencētas vietnes, lai šo ierobežojumu apietu, tas būtiski mazina aizsardzības mehānismu efektivitāti un palielina riskus cilvēkiem ar problemātiskiem spēlēšanas paradumiem. H2GC ziņojumā arī norādīts, ka daļa respondentu izvēli pamato ar mazāk stingrām klientu pārbaudes prasībām, kas vēl vairāk izceļ atšķirību starp regulētu un neregulētu vidi.

Vēl viens spēlētāju minētais faktors ir nodokļu nepiemērošana laimestiem – to kā iemeslu norādījuši 8% respondentu. Šāds arguments parāda, ka nelicencēto vietņu pievilcība nav saistīta tikai ar spēles piedāvājumu, bet arī ar finanšu apsvērumiem. Tomēr šāds īstermiņa ieguvums spēlētājam nozīmē arī lielākus riskus: nelicencētā vidē nav tādas pašas uzraudzības pār laimestu izmaksām, klientu līdzekļu aizsardzību un strīdu izskatīšanu kā licencētajā tirgū. H2GC raksturo sevi kā neatkarīgu azartspēļu nozares tirgus datu un prognožu sniedzēju, kura pārklājums ietver gan licencētos, gan nelicencētos ieņēmumus dažādos tirgos, tāpēc šie dati palīdz skatīt spēlētāju motivāciju plašākā tirgus kontekstā.

Šie iemesli kopā parāda, ka nelegālo azartspēļu vietņu pievilcība balstās vairākos savstarpēji saistītos faktoros: agresīvākos komerciālos piedāvājumos, vājākās pārbaudēs, iespējā apiet ierobežojumus un solījumos par finansiāli izdevīgākiem nosacījumiem. Tieši tāpēc cīņa ar nelicencēto tirgu nevar aprobežoties tikai ar atsevišķu vietņu bloķēšanu. Nepieciešama arī spēlētāju informēšana par riskiem un tāda regulējuma vide, kurā legālie operatori spēj konkurēt ar neregulēto piedāvājumu, vienlaikus saglabājot spēlētāju aizsardzības prasības.

Reklāmas ietekme uz nelegālo azartspēļu tirgu

Nelegālo azartspēļu vietņu izplatību būtiski veicina reklāma digitālajā vidē. H2 Gambling Capital pētījumā 76% spēlētāju norādījuši, ka ir redzējuši nelegālu tiešsaistes azartspēļu vietņu reklāmas. Visbiežāk tās parādās sociālajos medijos – šo kanālu minējuši 41% respondentu. Vēl 30% spēlētāju norādījuši uz nozares specializēto partneru un salīdzināšanas vietņu saturu, bet tikpat liela daļa – uz reklāmām satura veidotāju profilos un video. Tas parāda, ka nelicencētie operatori spēlētājus sasniedz ne tikai ar tiešām reklāmām, bet arī caur starpniekiem, salīdzināšanas platformām un influenceru veidotu saturu.

Šī situācija rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Latvijā licencētajiem azartspēļu organizētājiem reklāmas iespējas ir būtiski ierobežotas, savukārt nelicencētās vietnes izmanto sociālos tīklus, ārvalstu platformas un partneru tīklus, kurus Latvijas uzraudzības iestādēm ir grūtāk kontrolēt. Latvijā azartspēļu reklāma ilgstoši bijusi stingri ierobežota ārpus azartspēļu organizēšanas vietām, un jaunākās regulējuma izmaiņas paredz atsevišķus izņēmumus, piemēram, sporta sponsorēšanas kontekstā, tomēr arī tur reklāmas saturs un komunikācijas forma ir ierobežota.

LLAB izpilddirektore Līga Līce uzsver, ka H2GC pētījums apstiprina licencēto operatoru bažas par pārmērīgiem reklāmas ierobežojumiem. Ja gandrīz 80% spēlētāju, kuri izmanto nelegālo operatoru vietnes, sastopas ar šo vietņu reklāmām sociālajos tīklos, legālajiem operatoriem kļūst grūtāk sasniegt spēlētājus ar informāciju par licencētu, uzraudzītu un drošāku piedāvājumu. Šādos apstākļos daļa spēlētāju var nonākt pie nelicencētām platformām, pat neizvērtējot, vai konkrētais pakalpojuma sniedzējs Latvijā darbojas legāli.

Reklāmas problēmu pastiprina arī tas, ka azartspēļu mārketings bieži parādās netiešās formās. Latvijas Radio un Re:Baltica izpētē norādīts, ka, lai gan azartspēļu reklāmas Latvijā formāli ir aizliegtas vai stingri ierobežotas, praksē tās redzamas sporta pasākumos, influenceru ierakstos, kultūras notikumos un publiskajā vidē. Šāda vide apgrūtina robežas novilkšanu starp sponsorēšanu, zīmola atpazīstamības veicināšanu un aizliegtu reklāmu, īpaši digitālajos kanālos, kur saturs ātri izplatās un bieži tiek veidots ārpus Latvijas jurisdikcijas.

Tāpēc reklāmas ietekme nav tikai mārketinga jautājums. Tā tieši ietekmē spēlētāju izvēli, licencētā tirgus konkurētspēju un spēlētāju aizsardzību. Ja nelicencētie operatori var aktīvāk reklamēt bonusus, koeficientus un piekļuvi bez stingrām pārbaudēm, bet licencētie operatori ir ierobežoti komunikācijā ar potenciālajiem klientiem, pieaug risks, ka daļa spēlētāju izvēlēsies nevis drošāko, bet redzamāko un agresīvāk reklamēto piedāvājumu.

Kā spēlētāji nonāk nelegālajās azartspēļu vietnēs

H2 Gambling Capital pētījums parāda, ka nelegālo azartspēļu vietņu sasniedzamība Latvijā lielā mērā balstās uz digitālajiem kanāliem. Visbiežāk spēlētāji šādas vietnes atrod, izmantojot tiešsaistes meklēšanas rīkus – šo ceļu norādījuši 39% respondentu. Vēl 20% spēlētāju pie nelicencētām vietnēm nonāk caur sociālo mediju reklāmām, 11% – lietotņu veikalos, tikpat daudz – pēc paziņu ieteikumiem, bet 8% – caur nozares specializētajiem partneriem vai salīdzināšanas vietnēm. Tas nozīmē, ka piekļuve nelicencētām platformām nav paslēpta tikai šaurās interneta nišās; tās spēlētājus sasniedz caur ikdienā lietotiem digitālajiem rīkiem.

Meklētājprogrammu loma šajā procesā ir īpaši nozīmīga. Ja spēlētājs meklē labākus bonusus, kazino piedāvājumus vai sporta likmju koeficientus, rezultātos var parādīties ne tikai licencēti operatori, bet arī salīdzināšanas lapas, partneru vietnes un ārvalstu platformas, kas nav licencētas darbībai Latvijā. Eiropas azartspēļu regulējuma analīzēs norādīts, ka meklētāji, reklāmas tīkli, maksājumu pakalpojumi, hostinga uzņēmumi un influenceru mārketings būtiski ietekmē nelicencēto azartspēļu redzamību un pieejamību. Šāds modelis ļauj nelegālajiem operatoriem piesaistīt spēlētājus arī tad, ja atsevišķas vietnes tiek bloķētas.

Latvijā piekļuves ierobežošana nelicencētām azartspēļu vietnēm tiek īstenota jau vairākus gadus. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem pēc uzraugošās iestādes pieprasījuma jāierobežo piekļuve interaktīvo azartspēļu vietnēm, kurām Latvijā nav licences. LMT skaidrojumā norādīts, ka šāda piekļuves ierobežošana notiek pēc Lotereju un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pieprasījuma, pamatojoties uz Elektronisko sakaru likumu un Ministru kabineta noteikumiem. Savukārt LSM jau 2021. gadā ziņoja, ka pusgada laikā tika pieņemti 584 lēmumi par 582 domēnu bloķēšanu, bet kopš 2014. gada bija bloķēti vairāk nekā 2300 domēnu.

Tomēr domēnu bloķēšana viena pati problēmu neatrisina. H2GC pētījumā minētais lielais Latvijā pieejamo nelicencēto vietņu skaits un spoguļvietņu izmantošana nozīmē, ka pēc vienas lapas ierobežošanas lietotāji nereti var nonākt pie citas tās pašas platformas versijas. Šādu dinamiku pastiprina arī partneru un salīdzināšanas vietnes, kas var ātri mainīt saites, pāradresēt lietotājus uz jauniem domēniem vai reklamēt ārvalstu operatorus kā šķietami izdevīgāku alternatīvu. Tāpēc spēlētāja ceļš līdz nelegālai vietnei bieži ir īss: meklēšanas frāze, reklāma sociālajā tīklā, salīdzināšanas raksts vai paziņas ieteikums var novest pie platformas, kas Latvijā nedarbojas legāli.

Šī situācija izgaismo arī spēlētāju informētības problēmu. Ne visi lietotāji spēj uzreiz atšķirt Latvijā licencētu operatoru no ārvalstu vietnes, kas tikai tehniski ir pieejama Latvijas teritorijā. Ja vietne piedāvā latviešu valodu, pazīstamus maksājumu risinājumus vai agresīvus bonusus, tā var radīt uzticamības iespaidu arī bez Latvijas licences. Tāpēc būtiska nozīme ir ne tikai bloķēšanai, bet arī skaidrai komunikācijai par to, kā pārbaudīt operatora legalitāti un kādi riski rodas, spēlējot ārpus uzraudzītas vides. Finanšu ministrijas skaidrojumā par azartspēļu politiku norādīts, ka interaktīvo azartspēļu organizēšanai Latvijā nepieciešama licence un operatoram jāatbilst noteiktām prasībām, tostarp attiecībā uz reģistrāciju un kapitālu.

Nelegālo azartspēļu vietņu pieejamība Latvijā

H2 Gambling Capital pētījums rāda, ka nelicencēto azartspēļu piedāvājums Latvijā ir plašs un tehniski viegli sasniedzams. Pētījumā identificētas vairāk nekā 1000 Latvijā pieejamas nelicencētas azartspēļu vietnes. No tām aptuveni 900 darbojas angļu valodā, vairāk nekā 250 – krievu valodā, bet 24 vietnes pieejamas latviešu valodā. Tas nozīmē, ka nelegālais piedāvājums nav vērsts tikai uz starptautisku auditoriju; daļa vietņu pielāgojas arī Latvijas spēlētājiem, izmantojot valodu, maksājumu risinājumus un mārketinga vēstījumus, kas rada lokāla pakalpojuma iespaidu.

Īpašu problēmu rada spoguļvietnes. Tās ļauj nelicencētiem operatoriem saglabāt piekļuvi spēlētājiem arī pēc tam, kad konkrēts domēns ir bloķēts. Ja viena adrese vairs nav pieejama, spēlētājs var tikt novirzīts uz citu, vizuāli un funkcionāli līdzīgu vietnes versiju. Šāda prakse apgrūtina uzraudzību, jo bloķēšanas process kļūst par nepārtrauktu reakciju uz jauniem domēniem, nevis vienreizēju risinājumu. H2GC kā tirgus datu sniedzējs norāda, ka tā analīze aptver gan licencētos, gan ārpus regulētā tirgus esošos azartspēļu ieņēmumus vairāk nekā 150 tirgos, tāpēc šādu vietņu pieejamība tiek vērtēta plašākā starptautiskā kontekstā.

Latvijā piekļuves ierobežošana nelicencētām interaktīvo azartspēļu vietnēm ir noteikta normatīvajos aktos. Ministru kabineta noteikumi paredz kārtību, kādā uzraugošā iestāde sagatavo un nosūta lēmumu par piekļuves ierobežošanu Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju tīmekļvietnēm. Šādi lēmumi tiek nosūtīti gan augstākā līmeņa “.lv” domēna reģistra turētājam, gan elektronisko sakaru komersantiem, kuriem jānodrošina piekļuves ierobežošana.

Uzraugošās iestādes publiskajos materiālos arī norādīts, ka personai nav atļauts piedalīties interaktīvajās azartspēlēs vai interaktīvajās izlozēs, ja tās Latvijas Republikā tiek organizētas bez attiecīgas licences. Bloķēto komersantu un domēnu saraksti tiek publicēti oficiālajos resursos, lai lietotāji un pakalpojumu sniedzēji varētu identificēt nelicencētas vietnes. Pēc Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas funkciju integrēšanas Valsts ieņēmumu dienestā šī informācija tiek uzturēta arī VID tīmekļvietnē.

Tomēr pieejamības problēmu nevar vērtēt tikai pēc bloķēto domēnu skaita. Nelicencētais tirgus ir elastīgs: vietnes maina adreses, izmanto starpniekus, salīdzināšanas platformas un reklāmas kanālus, kas spēlētājus aizved uz jaunām piekļuves vietām. Tāpēc arī Latvijā jau kopš 2014. gada tiek izmantota domēnu un IP adrešu bloķēšana, bet publiski pieejamā informācija rāda, ka bloķēšanas apjoms vēsturiski bijis ievērojams – jau pirmajos mēnešos tika pieprasīts bloķēt simtiem domēnu un IP adrešu.

Šāda situācija nozīmē, ka spēlētājiem pašiem jāspēj atšķirt licencētu piedāvājumu no vietnes, kas tikai tehniski ir pieejama Latvijā. Latviešu valoda, pazīstami maksājumu veidi vai solījumi par ātru laimestu izmaksu vēl nenozīmē, ka operators darbojas legāli. Drošākais veids, kā to pārbaudīt, ir izmantot oficiālos licencēto un bloķēto komersantu sarakstus, nevis paļauties uz reklāmu, meklētājprogrammu rezultātiem vai salīdzināšanas vietņu ieteikumiem.